1928. gadā pie Izglītības ministrijas Rīgas Rokdarbu darbnīcām sāka organizēt mākslas amatniecības kursus rokdarbu skolotājiem un privātām personām.

1933. gadā Izglītības ministrs A. Ķeniņš izdeva rīkojumu pārveidot mākslas amatniecības kursus par Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolu.

Skolas idejas pamatlicējs bija tās pirmais direktors Arvīds Dzērvītis (1897. – 1942.) – lietišķās mākslas meistars, mākslas kritiķis un pedagogs.

Skola atradās turpat, kur rokdarbu darbnīcas – Lāčplēša ielā 55, koka ēkā, kas celta 1820. gadā kā krievu apriņķa skola, t.s., Katrīnas skola. Mūra ēka skolai piebūvēta 19. gs. beigās pēc Vidzemes guberņas arhitekta Alekseja Kīzelbaša projekta.

1937. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Valsts daiļamatniecības skolu. Tajā darbojās aušanas, sieviešu rokdarbu, ādas veidojumu un grāmatsiešanas, metālkalšanas, keramikas un galdniecības nodaļas.

Skolas mērķis bija gatavot mākslas amatniekus un rokdarbu skolotājus, kā arī “meklēt senās vērtības tautas mākslā un no jauna celt tās dienas gaismā“. Rīgas Valsts daiļamatniecības skola katru gadu rīkoja savas darbu atskaites izstādes, piedalījās daiļamatniecības izstādēs Rīgā (1. Latvijas Daiļamatniecības izstāde 1937.g. u.c.), kā arī ārzemēs – Briselē (1935., 1939.), Parīzē (1937.) un Berlīnē (1938.). Briselē 1935. gadā skolas darbi tika apbalvoti ar Grand Prix.

Ēkas Lāčplēša ielā 55 bija vecas, sliktā tehniskā stāvoklī, un tāpēc 1939. gadā skolu pārcēla uz telpām Skolas ielā 11.

1940.gada vasarā padomju varas pārstāvji atstādināja A. Dzērvīti no direktora amata, vietā ieceļot tēlnieku Kārli Vanagu (1903. – 1978.). Pēc gada, ienākot vācu okupācijas armijai, A. Dzērvītis atgriezās amatā, gan uz neilgu laiku, jo 1942. gada decembrī mira.

Skolu, t.s., vācu laikā vadīja gleznotājs Jēkabs Bīne (1895. – 1955.)

Pēc Otrā pasaules kara skola, atbilstoši līdzīga veida padomju režīma skolām, kļuva par vidusskolu ar nosaukumu – Rīgas Daiļamatniecības vidusskola (RDV). 1945. gadā skolā strādāja septiņas nodaļas: rokdarbu, aušanas, tērpu šūšanas un modelēšanas, grāmatsiešanas un ādas plastikas, metālmākslas, koktēlniecības un keramikas nodaļas, bet 1946. gadā izveidoja stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļu. Kultūra un izglītība pilnībā bija pakļautas komunistiskās partijas ideoloģijas mērķiem. Mākslā valdīja sociālistiskais reālisms. Tā dogmām bija jāpielāgojas arī skolas mācību programmām.

1949./1950.m.g. ar valdības lēmumu Rīgas Daiļamatniecības vidusskolai pievienoja līdzšinējo Rīgas tekstilmākslas vidusskolu un tās ēku Dzirnavu ielā 46.

No J. Rozentāla v.n. Rīgas mākslas vidusskolas tajā pašā mācību gadā RDV pievienoja tēlniecības un dekoratīvās rotāšanas nodaļas. Skola paplašinājās. Jaunajām nodaļām bija jāatrod vieta kopējā mācību programmā. Tās gatavoja būvtēlniekus un iekštelpu glezniecības speciālistus.

No 1944. – 1947. gadam skolu vadīja grafiķis Kārlis Bušs (1912. – 1987.), bet no 1947. – 1953. – mākslinieks, pedagogs Jānis Ērglis (1891. – 1964.), kurš savā laikā bija beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā (1915.).

1953. gada augustā Latvijas PSRS Ministru padomes lēmums latviski skanēja – “Apvienot 1953./54. mācību gadā Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu ar Daugavpils lietišķās mākslas vidusskolu vienā skolā, kuru nosaukt – Latvijas PSR Kultūras ministrijas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola”. Ar šo lēmumu izmainījās iepriekšējais skolas nosaukums. Mainījās arī skolas vadība. No 1953. – 1959. gadam RLMV direktors bija tēlnieks Meijers Furmans (1921. – 1973.).

Ap 50. gadu vidu sākās “riņķa dancis” skolas telpu jautājumā. Vispirms jau 1954. gadā skolai bija jāatstāj telpas Skolas ielā 11., jo tās tika nodotas

Rīgas Valsts pedagoģiskajam institūtam kopmītnes ierīkošanai. Vēl gadu pagrabstāvu drīkstēja izmantot keramikas nodaļa.

1954. gada vasarā skolai tika atdotas tai vēsturiski piederošās ēkas Lāčplēša ielā 55, bet ar tām vien nepietika tik lielai un daudzveidīgai skolai.

1955. gadā RLMV ieguva telpas Ļeņina ielā 39, sākumā V un VI stāvu, bet 1957. gadā arī IV stāvu. 1962./63. mācību gadā – telpas F. Engelsa ielā 14, kā arī vēl Ļeņina ielā 39 sētas mājā – I stāvu un pagrabstāvu.

Kopš 60. gadu sākuma skola darbojās četrās vietās – Ļeņina ielā 39 (tagad Brīvības iela), Dzirnavu ielā 46, Lāčplēša ielā 55 un F. Engelsa ielā 14 (tagad Stabu iela).

1959. gadā darbu uzsāka RLMV filiāle Rēzeknē, kurā bija divas nodaļas – keramika un dekoratīvā noformēšana. 1968. gadā filiāle tika pārveidota par patstāvīgu Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu.

50. gadu vidū sabiedrībā aktuāla kļuva lietišķās mākslas sasaiste ar arhitektūru un iekštelpu ansambļu veidošana. RLMV darbā pieņēma arhitekti

Martu Staņu (1913. – 1972.), kura vairāku nodaļu diplomandus iesaistīja Skultes Zvejnieku kultūras nama iekštelpu iekārtošanā, tādējādi iepazīstinot audzēkņus ar ansambļa veidošanas principiem.

60. gados līdzās M. Staņai skolā strādāja Georgs Barkāns (1925.) un vēl citi arhitekti. Diplomdarbos izgatavoja funkcionālus mēbeļu komplektus konkrētai videi. Šīm mēbelēm skolā darināja pieskaņotus mēbeļu audumus, segas, paklājus, traukus galda klājumam, apgaismes ķermeņus. Ar mēbeļu komplektiem RLMV piedalījās Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Mežaparkā (1960.) un II Vissavienības mēbeļu iekārtas konkursā Maskavā (1961.), kā arī rādīja telpu iekārtojuma paraugus un gaumīgus lietišķās mākslas izstrādājumus skolas darbu izstādēs daudzu gadu garumā.

RLMV piedalījusies izstādēs ārzemēs: ceļojošā izstādē Zviedrijā (1967./1968.), Zagrebā, Londonā (1968.).

1969./1970. mācību gadā RLMV desmit nodaļām pievienojās vienpadsmitā – Trikotāžas apģērbu nodaļa.

Sākot no sešdesmitajiem gadiem, mācību programmas kompozīcijā un specialitātes priekšmetos balstījās uz tautas mākslas izcilāko paraugu kopijām un analīzi – līniju ritmiem, proporcijām, koloristiku. Studēja arī dabā sastopamās formas un krāsas, kā arī informāciju par nozīmīgākajām parādībām pasaules mākslā, īpaši skandināvu dizaina paraugus. Izveidojās specifisks RLMV stils, kura tapšanā liels nopelns bija ilggadīgajam skolas direktoram Imantam Žūriņam (1923.). Viņš skolu vadīja no 1959. – 1985. gadam.

1970. gadā aizsākās sadarbība ar Čehoslovākiju. Vispirms ar Behines mākslas keramikas tehnikumu, vēlāk arī ar Prāgas rūpnieciskās mākslas skolu. Skolas apmainījās studentu prakses grupām līdz pat 1990. gadam.

1976. gadā Prāgā notika starptautiska četru sociālistisko valstu mākslas skolu audzēkņu darbu izstāde. Padomju Savienību pārstāvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola.

1977. gadā pie skolas sāka darboties maksas sagatavošanas kursi reflektantiem.

1978. gadā skolas darbu kolekcijas izstādīja Kalkutā un Kopenhāgenā.

1985. gada septembrī Rīgā atklāja nu jau par tradīciju kļuvušo sociālistisko valstu lietišķās mākslas skolu darbu izstādi, kuras organizētājas un saimnieka lomā bija RLMV. Izstāde bija iekārtota izstāžu zālē “Latvija”, un tajā piedalījās Prāgas (ČSSR) rūpnieciskās mākslas skola, Tarnovas (Polijas TR) Valsts plastiskās mākslas licejs, Heiligendammas (VDR) lietišķās mākslas skola, kā arī Rīgas LMV, Liepājas LMV un Rēzeknes LMV.

Plašā ekspozīcija rādīja atšķirīgas pieejas mūsdienīgas priekšmetiskās vides veidošanā.

1988. un 1989. gadā notika prakses apmaiņas grupas ar Vācijas DR un Polijas TR mākslas skolām.

No 1985. – 1991. gadam skolu vadīja dizainers Ziedonis Grigorjevs (1953.).

1991. gadā skolā notika demokrātiskas direktora vēlēšanas. No pieciem kandidātiem kolektīvs nobalsoja par Alvi Līdaku (1964.) – būvinženieri, kuram līdzās kā direktora vietnieks radošajā darbā strādāja (1991. – 2003.) skolas absolvents un pedagogs, interjera mākslinieks Ulvis Ābiķis (1947.).

1992. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrs Raimonds Pauls parakstīja pavēli par reorganizāciju vidējās speciālajās mācību iestādēs, piešķirot skolai koledžas statusu.

1992. gada decembrī Latvijas Republikas ministru padome nodeva Rīgas Lietišķās mākslas koledžas (RLMK) rīcībā ēku Kr. Valdemāra ielā 139.

1993. gadā koledža savā pārvaldījumā ieguva kopmītni – dienesta viesnīcu.

1996. gada 1. septembrī darbu jaunajā skolā uzsāka visas no Brīvības ielas 39 pārnākušās nodaļas: rokdarbu, apģērbu šūšanas un modelēšanas, trikotāžas apģērbu modelēšanas, stikla mākslinieciskās apstrādes, ādas mākslas, dekoratīvās noformēšanas, kā arī zīmēšanas un gleznošanas klases un bibliotēka.

1997. gada februārī pārcēlās vispārizglītojošo priekšmetu klases no Stabu ielas 14, bet ar 1. septembri – arī tekstilmākslas nodaļa, atstājot telpas Dzirnavu ielā 46.

Sākot ar 1997./98. mācību gadu, RLMK atrodas divās vietās – Kr. Valdemāra ielā 139 un Lāčplēša ielā 55 (keramikas, tēlniecības, koktēlniecības, metālmākslas nodaļas).

2001. gadā ēku Lāčplēša ielā 55, koka klasicisma arhitektūras pieminekli, iekļāva nevalstiskas organizācijas “Europa Nostra” restaurācijas programmā. Projektu izstrādāja arhitektes “Zaigas Gailes birojs”. Dānijas princis Konsorts Henriks, “Europa Nostra” prezidents, 2001. gada septembrī skolai pasniedza simbolisku čeku restaurācijas uzsākšanai.

Par RLMK sadarbības partneriem 90. gados kļūst Mākslas un Dizaina koledža Šveicē, Universitātes mākslas, amatu un dizaina koledža Konstfack Zviedrijā, Dienvidrietumu mākslas, amatu un dizaina institūts Somijā un Igaunijas Mākslas akadēmija.

Kopš 1995. gada notiek regulāras audzēkņu un pedagogu apmaiņas grupas ar Somijas Dienvidrietumu mākslas, amatu un dizaina institūtu, kā arī diplomdarbu izstādes – RLMK audzēkņu darbu izstāde Somijā 1997. gadā, RLMK un Somijas minētā institūta audzēkņu diplomdarbu izstāde Rīgā

1998. gadā. RLMK kopš 1998. gada tiek realizēta audzēkņu apmaiņas programma “Leonardo da Vinči” ietvaros.

RLMK sadarbības partneres piedalījās četru Baltijas jūras valstu – Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas mākslas mācību iestāžu darbu izstādē “Baltic Sea Four”, kuru atklāja Rīgā, koledžas izstāžu zālē 1999. gada 4. decembrī. Skola pierādīja, ka strādā līdzvērtīgi augstskolām un spēj iekļauties mūsdienu dizaina uzdevumu lokā. Ar 2001. gadu aizsākās audzēkņu apmaiņas programma ar Čehijas Republikas Ostrovas amatniecības vidusskolu.

RLMK izveidojusi saikni ar sabiedrību, piedaloties izstādēs gan ar lietišķās mākslas, gan grafikas, glezniecības un tēlniecības darbiem republikas pilsētu Mākslas un novadpētniecības muzejos – Madonā (1995.), Bauskā (1996.), Cēsīs (1997., 1998.) un Jelgavā (1998.).

RLMK audzēkņi ņēmuši dalību Ventspils Domes rīkotajā konkursā par pilsētas robežzīmes izveidi (1999.), iegūstot godalgotas vietas. Sadarbībā ar Valsts Mākslas muzeju, RLMK keramikas nodaļas audzēkņi piedalījās izstādē “Romānam Sutam – 100” (1996.) ar porcelānu šķīvju apgleznojumiem pēc mākslinieka metiem. Izstādē “Gustavs Klucis. Starp varu un mīlestību” (1998.), savus darbus eksponēja koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi.

Skolas audzēkņi piedalījušies IV Starptautiskajā bērnu un jauniešu izstādē “Visapkārt ūdens” (1998.), izstādē Somijā “Bērni par mākslu. Mākslinieki bērniem” (1999.), Starptautiskā dizaina biennālē Sentetjēnā (Francijā, 2002.), Starptautiskā Ceļojošā mākslas izstādē “Via Europae” (2002. – 2003.), kā arī Starptautiska mākslas izstāde “Design Inspirations” Hannoverē (Vācija) kopā ar Hannoveres Dizaina universitāti (2003.).

Keramikas nodaļas audzēkņi piedalījās Latvijas Vēstures muzeja rīkotajā izstādē “Kas bija Jēkabs Dranda un kas bija viņa māksla” (2003.).

Jaunie modes mākslinieki no apģērbu un trikotāžas apģērbu dizaina nodaļām piedalījušies skatēs un konkursos “Stils un mode” (1996., 2003.), “Etīdes ievziedu smaržās” (1998.), Latvijas dizaina izstādē Dānijā (2000.), Gētes institūta rīkotajā izstādē Ventspilī (2000.), Eiropas tekstilmākslas starptautiskajā konferencē Rīgā – “Tradicionālais un laikmetīgais” (2001.), veikalu tīkla “MOS” konkursā (2003.) u.c.

Kopš 1998. gada skolā atvērtas divas izstāžu zāles, kuras sniedz plašu informāciju un reklamē skolas darbu, kā arī pretendē uz noteiktu vietu valsts kultūras dzīves apritē. Skatītāji vērtēja ne tikai gadskārtējās diplomdarbu projektu un diplomdarbu izstādes, bet arī atsevišķu nodaļu, skolas absolventu un pedagogu darbu ekspozīcijas: “Keramikas nodaļas audzēkņu un absolventu darbu izstāde” (2000.), “Keramiķes Ausmas Žūriņas darbu izstāde” (2000.), “Metālmākslas nodaļas audzēkņu, absolventu, pedagogu, SIA “Metāla dizains” darbu izstāde” (2001.), pedagoga A. Rimicāna darbu izstāde “Parādei Stāties” (2002.), pasniedzējas M. Začestes darbu izstāde “Cilpa aiz cilpas” (2002.), mākslinieces I. Laures darbu izstāde “Gold” (2003.), gleznotājas A. Melderes “Abstrakcijas” (2003.), G. Māldera “Fotoizstāde” (2003.), vieslektora Džona Leopolda fotoizstāde “Rīga kastē” (2003.).

RLMK absolventi ir republikā un arī ārzemēs pazīstami izcili mākslinieki un kultūras darbinieki: tekstilmākslinieks un tekstilmākslas nodaļas dibinātājs Mākslas Akadēmijā – Rūdolfs Heimrāts; gleznotāji: Boriss Bērziņš, Jānis Andris Osis, Juris Zvirbulis, Jānis Spalviņš u.c.; scenogrāfi, starptautisku konkursu un simpoziju dalībnieki – Andris Freibergs, Ilmārs Blumbergs, Izolde Cēsniece-Suipe, Aigars Ozoliņš u.c.; kostīmu mākslinieki – Skaidra Deksne, Ieva Kundziņa, Večella Varslavāne, Baiba Puzina, Linda Dombrovska u.c.; vairāku starptautisku projektu autori – mākslinieki Ivars Mailītis, Andris Breže, Ojārs Pētersons, Holgers Elers u.c.; “Nepieradinātās modes” projekta vadītājs Bruno Birmanis; modes dizaineri – Ingrīda Drāzniece, Ingrīda Pumpure, Beatrise Dunska, Jolanta Vadopalasa, Žanete Auziņa, Terēze Gruntmane, Sonita Pāvuliņa, Evija Dāboliņa, Dana Podkalne u.c.; mākslas zinātnieks Jānis Borgs; tekstilmākslinieces, starptautisku izstāžu dalībnieces – Edīte Paula-Vīgnere, Aija Baumane, Rita Eglīte, Inese Jakobi, Dzintra Vilks, Vitolds Kucins, Ieva Krūmiņa, Barbara Ābele u.c.; keramiķi ar pasaules vārdu – Izabella Krolle, Violeta Jātniece, Valda Podkalne, Juta Rindina, Maira Karstā, Ingūna Skuja u.c.; rotu dizaineri un metālmākslinieki – Marta Krasta, Dina Dubiņa, Guntis un Andris Lauderi, Juris Gagainis, Indulis Urbāns, Gunārs Platpīrs, Armands Vecvanags, Aivars Endziņš u.c.; vitrāžisti un stikla dizaineri – Arnolds Vilbergs, Gundega Strauta, Tenis Grasis (juniors), Mārīte Vaišļa, Ingūna Audere, Anda Munkevica u.c.; tēlnieki – Jānis Karpovs, Andris Vārpa, Igors Dobičins, Aigars Bikše, Oskars Mikāns, Zigmunds Ozoliņš u.c.; grafiķi – Aleksandrs Dembo, Māra Rikmane, Lolita Zikmane, Guntars Sietiņš, Māris Subačs, Roberts Koļcovs, Aivars Vilipsons (arī tēlnieks) u.c., kā arī jaunie mākslinieki – Ģirts Korps, Mārtiņš Ratniks, Dita un Anta Pences, Renārs Krūmiņš, Sandis Kondrāts un daudzi citi.

Skolas kolektīvā strādā izcili gan vecākās, gan vidējās paaudzes mākslinieki – pedagogi – metodiķi ar ilggadēju darba stāžu, kā, piemēram, Vitālijs Karkunovs, kuram 1999. gadā Kultūrkapitāla fonds piešķīra mūža stipendiju, Anatolijs Vanags – izcils ādas apdares mākslinieks, Valija Graudiņa – vitrāžas mākslas speciāliste, gleznotājas Silvija Jākobsone, Ilze Starka un gleznotājs Kārlis Siliņš, grafiķe Vizma Krieviņa, tekstilmākslas nodaļas vadītāja Lilita Līdaka u.c. Līdzās šiem pieredzes bagātajiem pedagogiem strādā talantīgi, radoši jaunie mākslinieki, viņu bijušie audzēkņi – Jānis Brants, Kārlis Alainis, Inese Pētersone, Valts Barkāns, Ivars Drulle, Barbara Ābele, Armands Jēkabsons, Ilizane Grīnberga, Rita Piešiņa, Elita Kalnača, Māra Avotniece, Viesturs Bērziņš, Santa Zariņa, kura kopš 2003. gada jūnija pilda direktora vietnieces radošajā darbā pienākumus un citi, tādējādi turpinot paaudžu pārmantotās skolas tradīcijas.

Sakārtojot līdzšinējo vidējās speciālās izglītības sistēmu atbilstoši Eiropas standartiem, Rīgas Lietišķās mākslas koledža 2002. gada 7. janvārī tika pārdēvēta par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (RDMV) ar četru gadu apmācības kursu.

RDMV piedāvā divas izglītības programmas:

1.DIZAINS – ar apakšprogrammām:

Vides dizains,

Tekstilizstrādājumu dizains,

Stikla izstrādājumu dizains,

Metāla izstrādājumu dizains,

Ādas izstrādājumu dizains,

Koka izstrādājumu dizains,

Apģērbu dizains, plus Trikotāžas apģērbu dizains,

Keramika.

2.LIETIŠĶĀ MĀKSLA – ar apakšprogrammām:

Rokdarbi,

Dekoratīvā tēlniecība.

Šīs programmas licencētas 2002. gadā IM Profesionālās izglītības centrā.

B. Sturme

2003. gada rudenī