No Pikaso līdz Kūnsam – pasaules elpa Nacionālajā muzejā

01.12.2017.

 

Vēl tikai līdz šī gada 3. decembrim pasaules mākslas elpu iespējams sajust Latvijas Nacionālajā muzejā, kur pašlaik skatāma pasaules mākslas dižgaru veidoto rotu izstāde "Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija".

Izstādē apskatāmas 113 rotas 82 autoru izpildījumā, tādu kā Pablo Pikaso, Mens Rejs, Rojs Lihtenšteins, Makss Ernsts, Jojoi Kusama, Luīze Buržuā, Žans Kokto, Žoržs Braks, Nikija De Sentfāla, Lučio Fontana, Entonijs Gormlijs, Kīts Herings, Demjens Hērsts, Anišs Kapūrs, Joko Ono, Frenks Stella, Roberts Raušenbergs un citu. Tās visas vieno to īpašniece, kolekcionāre Diāna Venē (Diane Venet), kura vairāk nekā 20 gadu garumā, gan vērīgi meklējot izsolēs un antikvariātos, gan īpaši pasūtot māksliniekiem, izveidojusi savu privāto rotu kolekciju. Šobrīd tajā pārstāvēti 128 mākslinieki ar vairāk nekā 200 darbiem.

Diānas Venē kolekcija ir īpaša ar to, ka tā ir intīma un dzīva, proti, īpašniece šīs rotas, kas ir arī mākslasdarbi, pati labprāt arī nēsā un lieto ikdienā, tikai pa laikam izstādot savu kolekciju dažādās pasaules valstīs. Kā, piemēram, šī izstāde bijusi skatāma tādās mākslas metropolēs, kā Ņujorkā, Maiami un Venēcijā, bet pēc Rīgas tā tālak ceļos uz Parīzes Dekoratīvās mākslas muzeju.

 

Skats no izstādes. Foto: Kristīne Markus

 

Nav pārsteigums, ka māksliniekiem žanrs un medijs ir tikai izteiksmes līdzeklis idejas paušanai. Tādēļ diezgan likumsakarīgi šķiet mākslinieku formas meklējumi citās dimensijās – gleznotājiem no divdimensionālas plaknes veidot trīsdimensionālu darbu vai tēlniekam no lielām formām pievērsties miniatūrai.

Kā jau pauž izstādes nosaukums, kolekcijā pārstāvēti lielākie 20. un 21. gs. mākslas dižgari. Pablo Pikaso (1881-1973) radīja rotas savām sievietēm. 50. gadu otrajā pusē un 60. gados Pikaso izveidoja sadarbību ar franču juvelieri Fransuā Igo, ar kuru kopā veidojis medaljonus ar Pikaso zīmējumu motīviem, piemēram, mitoloģiskām figūrām. Rotām raksturīgs līniju smalkums, kāds piemīt Pikaso zīmējumiem. Šīs rotas radītas divdesmit eksemplāros un līdz pat mūsdienām ir ļoti īpaši eksemplāri.

 

              

Pablo Pikaso. Zīmējums 5.12.50 XIII (1950)                                                            Pablo Pikaso. Piespraude Apaļā seja (1972)

                                                                                                                 

Sirreālista Salvadora Dalī (1904-1989) rotu pēc ilgiem meklējumiem kolekcionāre atradusi kādā Parīzes galerijā. Dalī radījis diezgan daudz rotu, bet šī ir netipiska, bez ierastajiem briljantiem. Tā ir klasisks sirreālisma paraugs – zelta un emaljas karote/ķemme, kuras iekšpusē ir Dalī gleznām tipiskais motīvs – pulkstenis. Zināms, ka piespraude bijusi iecerēta 6 eksemplāros. 

 

                    

Salvadors Dalī. Atmiņas noturība (1931)                                                                  Salvadors Dalī. Piespraude Karote (1957)

 

Amerikāņu gleznotāja, tēlnieka un grafiķa Roja Lihtenšteina (1923-1997) piespraudi par trim dolāriem Diāna Venē iegādājusies kādā viņa darbu izstādē 60. gadu beigās. Toreiz tās tikušas tiražētas lielā skaitā, tāpēc nav bijušas vērtīgas, tomēr šobrīd to cena izsolē varētu būt ap 30 tūkstošiem dolāru. Piespraudē izmantots viens no Lihteništeina darba fragmentiem, kurā redzams viņa tipiskākais krāsu laukumu pielietojums un stilizācija. Savukārt japāņu mākslinieces Jajoi Kusamas (1929) kaklarotā, kas veidota no vilnas, atspoguļojas viņas psihodēlisko instalāciju faktūra.

 

                 

Rojs Lihtenšteins. Plakāts Modern (1967)                                                           Rojs Lihtenšteins. Piespraude Modernā galva (1968)

 

                    

Jajoi Kusama. Instalācija Pastaigājoties pa Nāves jūru (1981)                              Jajoi Kusama. Kaklarota. Bez nosaukuma

 

Saistībā ar amerikāņu mākslinieka Kīta Heringa (1958-1990) daiļradi pasaulē tiek pieminēta viņa ietekme uz 20. gs. 80. gadu Ņujorkas ielu kultūru un tās izpausmēm, kā grafiti. Viņa tēmu diapazons no piedzimšanas un seksa līdz karam un nāvei, kas ar biezu līniju izpaudās viņa krāsainajos grafikas darbos un zīmējumos, padarīja viņu slavenu visā pasaulē. Mirdzošais mazulis kā tēls viņa darbos jau parādījās 1982. gadā, bet vēlāk tas kļuva par vienu no mākslinieka "firmas" zīmēm. Zelta piespraude Rāpojošais mazulis tiražēta 200 eksemplāros.

 

           

Kīts Herings. Piespraude Rāpojošais mazulis (1989)                 Kīts Herings. Sietspiede Mirdzošais mazulis (1990) 

 

Džefa Kūnsa (1955) darbi veido pasaules laikmetīgās mākslas ainu. Krāsu spektrs, inscenētais naivums un bērnišķība viņa tērauda un hroma darbos izsmej patērētāju sabiedrības iekšējo tukšumu. 1986. gadā, savas karjeras pašā sākumā, iedvesmojoties no piepūšamas rotaļlietas, Džefs Kūnss radīja nerūsējošā tērauda skulptūru Trusis, kas atnesa viņam pasaules slavu. Džefs Kūns par šo simbolisko darbu teicis: "Es domāju, viens no iemesliem, kāpēc Trusis ir kļuvis par simbolisku, populāru mākslas darbu, ir tas, ka tas patiešām ir kā hameleons. Jūs varat uz to skatīties un domāt par Lieldienām un augšāmcelšanos. Jūs varat uz to skatīties un uztvert to par Playboy zaķi. Jūs varat uz to arī skatīties un atskārst, ka burkāns izskatās kā mikrofons un uztvert to kā oratoru - sludinātāju. Darbiem jābūt kā hameleoniem, lai tie kļūtu simboliski vai arhetipiski, jo ir svarīgi, lai tie nekad vairs nepakļautos skatītāju vajadzībām." Vairāk kā 20 gadus vēlāk šis darbs sadarbībā ar modes dizaineri Stellu Makartniju pārtapa 50 platīna kulonu eksemplāru sērijā. Tā ir vienīgā rotu sērija, ko radījis Kūnss. Kolekcionāre Diāna Venē par savu eksemplāru (pēc lielām pūlēm to iegūt savai kolekcijai) toreiz samaksājusi 50 000 dolāru.

 

                                 

Džefs Kūnss pie sava darba Trusis (1986)                                             Džefs Kūnss. Kaklarota Trusis (2005-2009)

 

Kaut kur pa vidu starp Pikaso un Kūnsu ir virkne pasaules atzinību guvušu mākslinieku darbu, kurus savā starpā gan grūti salīdzināt, gan izcelt, jo tie visi ir mazi mākslas darbi. Mākslinieki savas rotas veidojuši gan kā savu darbu miniatūras, gan iemiesojuši tajos savu darbu konceptus, gan pārnesuši saviem darbiem raksturīgos izteiksmes līdzekļus, kā līnija, krāsa, faktūra, spēli ar materiālu. Kolekcionāre Diāna Venē rotas neuztver kā amatniecību, bet gan kā miniatūrus mākslas darbus: "Es nejūtos kā valkājot rotas, bet gan kā nēsājot mākslu. Šīs rotas ir mani draugi. Un šajā procesā ir kustība. Atšķirībā no mākslas darba, kas atrodas pie sienas vai kaut kur telpā, nēsājot šos miniatūros mākslas darbus, tie kļūst dzīvi."

 

Skats no izstādes iekārtojuma. Foto: Kristīne Markus

 

Vēl īpaši jāatzīmē šīs izstādes iekārtojuma koncepts, kuru speciāli šai izstādei veidojuši Latvijas dizaineri Mareunrol`s (Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa). Tā pamatā ir ceļošanas stāsts – rotas, kas nupat atceļojušas, izsaiņotas, bet drīz dosies jau tālāk, uz Parīzi.

 

Raksta autore: Kristīne Markus