Zili stikli, zaļi ledi izstādē "Roundabout Baltic"

15.02.2017.

 

No 25. janvāra līdz 26. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma ceļojoša izstāde «Roundabout Baltic». Ekspozīciju veido 40 dizaineru darbi no 8 Baltijas jūras reģiona valstīm - Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Polijas. Latviju izstādē pārstāv Māra Skujeniece un Liene Jākobsone («Sampling»), Jasmīna Grase un Nils Chudy («Chudy & Grase», Latvija/ Vācija), kā arī Rūdolfs Strēlis un Artūrs Analts («VARIANT Studio»). Māra Skujeniece, Jasmīna Grase, Rūdolfs Strēlis un Artūrs Analts ir PIKC „Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” absolventi. 

 


"Roundabout Baltic" izstāde


Izstādes autore ir poļu izcelsmes kuratore Agņeška Jākobsone Celecka (Agnieszka Jacobson-Cielecka), un viņas atlasītie ekspozīcijas objekti ir aizraujoši dažādi - tie ir gan atzītu meistaru darbi, gan pavisam jaunu autoru pieteikumi. Kuratore norāda, ka izstāde nav akadēmisks pētījums, bet personiski pārdzīvojumi un māju sajūtu meklējumi dizainā: “Viss sākās ar ceļojumu iespaidiem. Vai drīzāk ar kaut ko pat vēl netveramāku. Ar sajūtu. Ceļojot biju ievērojusi, ka ir tādas vietas, kur es jūtos kā mājās. Vietas, kas man nav jāapgūst, jo tās ir saprotamas, kaut arī iepriekš nekad neesmu tur bijusi.»

 

Izvēlētais dizaina reģions raisa asociācijas ar Skandināvijas dizainu. Zīmolu, kas kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir bijis tik pārliecinoši veiksmīgs, ka joprojām saistās ar noteiktām dizaina kvalitātēm. Kuratore atgriežas pie ziemeļu dizaina kopsaucēja meklējumiem, līdzās trim Skandināvijas valstīm pētot mūsdienu dizaina procesus arī Baltijas reģionā, Polijā un Vācijā. Atsakoties no klasiskās formas un funkcijas analīzes, autore iedziļinās darbu izskatā. Kā galveno hipotēzi viņa izvirza domu, ka Baltijas jūras piekrastes daba ir noteicošais faktors, kas nosaka to, kā izskatās astoņu nāciju dizaineru daiļrade.

 

"VARIANT Studio" krēsls "Bridge"

 

 

Sešas joslas līdz jūrai


Ekspozīcija ir izkārtota sešās priekšmetu paralēles, kur katra pēta vienas dabas tēmas atainojumu dizainā. Vienojošais motīvs ir jūra, un tā tiek atainota ne tikai objektos, bet arī izstādes pamatelementos - ekspozīcijas podesti ir koka galdiņi ar debeszilu virsmu. Lietas tiek eksponētas atbilstoši autores izvēlētajam vēstījuma formātam, kas sākotnēji apmeklētājam šķiet nedaudz mulsinošs. Proti, viņš instinktīvi meklē faktus, gada skaitļus, dizaina koncepcijas skaidrojumu, bet neko no tā neatrod. Autora vārds, uzvārds, izcelsmes valsts un darba nosaukums ir vienīgā darbus komentējošā informācija. Dati ir uzdrukāti uz caurspīdīga stikla plāksnēm, kas atrodas zem skatītāju acu līmeņa un ir tik diskrētas, ka apmeklētājs ātri atsakās no vēlmes pētīt detaļas un ļaujas autores aicinājumam izbaudīt kopējo ekspozīcijas plūdumu.


Pirmā priekšmetu josla ataino pļavas un mežus, kas gan attāluma, gan satura ziņā atrodas vistālāk no jūras. Katra nākamā josla tuvina izstādes apmeklētāju iedomātam jūras krastam, autores ieceri atainojot ne tikai priekšmetu līdzībās, bet arī tematiskos joslu aprakstos. Tēmas variē no zvejas tīkliem, pinumiem un kāpu joslām līdz smilšainām pludmalēm un piekrastes kraujām. Tuvojoties jūrai, stāstījuma ekspresija kāpinās - no neitrāliem toņiem pirmajā priekšmetu joslā apmeklētājs nonāk pie "apvāršņa drāmas», kas ir izstādes krāsu, formu un ideju kulminācija.

 

 


"Roundabout Baltic" izstāde

 


Krāsas, formas, materiāli. Funkcija?


Uzstādījums ir tik pārliecinoši vienots, ka tas pats par sevi pretendē uz vērienīga mākslas darba statusu. Tas liek apmeklētājam simboliski atkāpties, lai ideju novērtētu no attāluma. Priekšmetu izlasē dominē Ziemeļeiropai raksturīgi materiāli: gaiša koksne, stikls, metāls. Kā apmaldījies svešzemnieks vienā no darbiem parādās marmors, atsvaidzinot kopējo estētiku ar dienvidu reģioniem raksturīgo materiāla struktūru («Cucina Futurista 2.0», Chmara Rosinke). Līdzvērtīgi skarbajiem klimata apstākļiem priekšmeti ir kontrastiem bagāti. Pretmeti ir vērojami gan materiālu izvēlē, gan objektu apjomos - stikls mijas ar koku, metāls ar akmeni, grafiski precīzas līnijas ar amorfām formām.

 


"Concrete meets Porcelain", Raili Keiv

Foto: www.cargocollective.com

 


Patīkami pārsteidz autoru spēja rast balansu starp paredzami tradicionālo un ironiski mūsdienīgo. Mēbelēm tiek "pieaudzētas" astes un asprātīgas kājiņas («Farming», Māra Skujeniece un Liene Jākobsone), porcelāna servīzes ar zelta maliņu tiek iemūrēta betona pamatnēs («Concrete meets Porcelain», Raili Keiv), atturīgu toņu vāžu formas pretendē uz ziemeļu postmodernisma statusu («Vases», Chmara Rosinke) un gaismeklis, kas atgādina pītu sēņu groziņu, ir asprātīgi nodēvēts par pikseli («Pixel lamp», Com - pa ny).

 


"Concrete meets Porcelain", Raili Keiv

Foto: www.chmararosinke.com

 

 

Taču ir atkārtoti jāprecizē, ka «Roundabout Baltic» ekspozīcija ir subjektīva tēmas interpretācija, kas koncentrējas uz noteikta satura izpēti, tādējādi pieverot acis uz citkārt pašsaprotamiem dizaina jautājumiem. Atrodoties izstādē, līdzās formas, materiāla un krāsas salīdzinājumiem rodas vēlme noskaidrot, kāda ir izstādīto objektu patiesā funkcija un vai tā risina lietotāja vajadzības. Kāda ir šo priekšmetu loma nācijas kultūrvēstures kontekstā un kas bez estētiskajām īpatnībām liek tiem būt piederīgiem noteikta reģiona dizainam? Vai grafiski elegantais krēsls ir ērts un vai pakaramais ir pietiekami stabils, lai noturētu šalli, cepuri un mēteli? Kādu inovāciju paredz eksponētie objekti un kā attaisno savu eksistenci jau tā priekšmetu pārpildītajā realitātē? Dizaina process ir daudz sarežģītāks un plašāks darbību kopums par vizuālu risinājumu meklējumiem, un tā izpētes balstīšana uz līdzībām ar aļģēm, koku zariem vai gliemežvākiem ir tikai neliela daļa no tā, ko autoriem būtu korekti minēt gadījumā, ja priekšmetu apkopojums tiek pozicionēts kā dizaina, nevis lietišķās mākslas izstāde.

 

"Sampling" kolekcija "Farming"

 

 

Raksta autore: Jeļena Solovjova

Attēls: Kristīne Markus