Intervija ar keramiķi Mariju Sidorenko

04.10.2018.

 

Pirms divām nedēļām profesionālās izglītības kompetences centru "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" apciemoja talantīgā igauņu keramiķe un «Upstairs» zīmola līdzdibinātāja Marija Sidorenko. Sarunā viņa atklāj, cik svarīgi ir radīt ne vien funkcionālas, bet arī emocionāli piepildītas lietas, kā arī to, kādēļ viss aizraujošais atrodas ārpus komforta zonas.


Kas mudināja Jūs pievērsties keramikai?

Esmu uzaugusi ļoti radošā vidē. Mana mamma ir mākslas zinātniece un mākslas vēstures pasniedzēja, vectēvs studēja režiju un bija teātra dekorators, savukārt tētis aizrāvās ar fotografēšanu. Bija tikai loģiski, ka apmeklēju bērnu mākslas skolu un turpināju studijas Tallinas Mākslas akadēmijā. Es nolēmu apgūt grafisko dizainu, jo uzskatīju to par gana praktisku profesiju, taču, studijas pabeidzot, sapratu, ka man ļoti pietrūkst darba ar rokām. Digitālajā grafikā liek strādāt ar abstraktām lietām, darboties ar datoru, un mēs vairs nesajūtam rokā zīmuli. Šīs ilgas pēc manuāla darba mudināja mani uzsākt keramikas studijas un tas izrādījās ļoti pareizs lēmums. Nākošos trīs gadus es apguvu keramikas dizainu Tallinā, pēc tam bagātināju pieredzi, dodoties apmaiņas studijās uz Prāgu. Studējot akadēmijā es iepazinos ar savu vīru Pāvelu, kurš ir industriālais dizainers, un mēs kopā izstrādājām vairākas produktu sērijas un atvērām veikalu «Upstairs shop». Šajā veikalā, kas atrodas Tallinā, turpinām pārdot pašu radītas lietas, kā arī piedāvājam tās iegādāties tīmeklī.

 

Marija Sidorenko savā studijā / Foto: «Upstairs shop»

«Upstairs shop» Tallinā / Foto: «Upstairs shop»

 

Jūsu stāstā mākslai un dizainam ir bijusi vienlīdz liela nozīme. Ar ko, Jūsuprāt, māksla atšķiras no dizaina?

Mākslas virzītājspēks ir estētika, savukārt dizainam, pirmkārt, ir jābūt funkcionālam, taču savā būtībā dizains ir šo abu kvalitāšu apkopojums un, ja kāda no komponentēm pietrūkst, tad vai nu tas ir neveiksmīgs dizains vai arī tas vispār nav dizains. Savā darbībā es cenšos kombinēt estētisko ar praktisko, taču keramikā ir sarežģīti konkurēt ar tehniskām, izteikti funkcionālām lietām. Funkcionalitāte ir ļoti svarīga, bet milzu pašizpausmes iespēju man sniedz tieši priekšmetu vizuālais izskats. Iedvesmojoties no ikdienas, es cenšos lietās ienest nedaudz dzejas.

Lūdzu pastāstiet vairāk par savu keramiku.

Man ļoti patīk veidot vienkāršus un elegantus risinājumus, un, lai arī eksperimenti ar materiāliem man nav tuvi, man patīk tehniska dažādība. Ļoti lielu vērību pievēršu arī lietu virsmas tekstūrai. Man patīk neglazētas, raupjas virsmas salikumā ar glancētām plaknēm.

 

Trauku sērija - Marijas diplomdarbs / Foto: «Upstairs shop»


Kā top Jūsu produkti? Ar ko viss sākas un kā nonākat līdz rezultātam?

Mana keramika ir daļa no manis, tādēļ visbiežāk produkta izstrāde sākas ar kādu notikumu manā dzīvē. Piemēram, kaķa skulptūriņa, kas rotā manus traukus, ir veidota par godu manam uzticamajam, bet diemžēl aizsaulē aizgājušajam četrkājainajam draugam, tā ir man dārgu atmiņu iemūžināšana materiālā. Iedvesmu rodu arī elegantās ikdienas lietās — atrodu priekšmetu, kas mani iedvesmo un cenšos šim kodolam pielāgot visu topošo kolekciju.

Kad pirmās skices ir tapušas un nepieciešamie izmēri noteikti, sākas izstrādes process. Visbiežāk es strādāju ar ģipsi, veidoju modeļus un atleju tos porcelānā. Pirmie prototipi ir paredzēti testēšanai, es tos rādu draugiem un īstermiņā izlieku pārdošanai veikalā. Vēroju cilvēku reakciju, jautāju viņu viedokli, interesējos, kas viņiem patīk un kas — nē. Lūdzu priekšmetus palietot, lai noskaidrotu, vai tie ir ērti un kādas emocijas tie raisa. Pēc testēšanas izlaboju kļūdas un, ja iecere cilvēkiem ir patikusi, attīstu to līdz gatavam produktam. Ja nē, ļauju idejai noputēt plauktā vai pārdodu veikalā ar ievērojamu atlaidi. Tiktāl gan man ir veicies — aptuveni 70% ideju ir pārtapušas reālos produktos.

Man ļoti patīk radīt jaunas lietas no sākuma līdz beigām. Šo procesu es pielīdzinu bērna dzimšanai — tu iznēsā ideju, ilgi domā par to, kā viss izskatīsies un kāds būs rezultāts. Arī pats radīšanas mirklis ir ļoti meditatīvs — tu iegrimsti sevī un koncentrējies tikai uz to, ko dari noteiktajā brīdī. Tas ir sava veida cikls, kas katrai lietai ir nedaudz atšķirīgs. Savukārt atkārtots ražošanas process jau ir diezgan garlaicīgs. Kad sērija ir gatava un ir nepieciešams izstrādāt to lielos apjomos, tas kļūst ļoti nogurdinoši, tādēļ šobrīd aktīvi meklēju sadarbības partneri vai vismaz palīgu, kas palīdzētu šajā produktu izstrādes posmā.

 

Trauku sērija «YAPU» / Foto: «Upstairs shop»

 

Kā šobrīd attīstās keramikas nozare Igaunijā?

Keramikā mēs varam iedalīt divus virzienus — mākslinieciskā darbība un keramikas dizains. Vēsturiski Igaunijā dominē dekoratīvā keramika, jo atšķirībā no lietišķās mākslas industriālais dizains te vēl tikai sāk attīstīties. Igaunijā šobrīd ir spēcīga keramiķu savienība — kopiena, kurā visi viens otru pazīstam un jūtamies kā liela ģimene. Tallinas vecpilsētā ir ļoti daudzu keramiķu darbnīcas, tajās valda brīnišķīgs, bohēmisks noskaņojums un tās ir atvērtas jebkuram interesentam. Runājot par pieprasījumu, dekoratīvās keramikas klients Igaunijā lielākoties ir tūrists, vietējais pircējs par jomu interesējas maz, un kopumā gan keramikas, gan industriālā dizaina tirgus Igaunijā vēl ir ļoti vājš. Lielākoties lietas, ko pārdodam, ceļo uz ārzemēm.

Lūdzu nosauciet savus trīs mīļākos projektus.

Viens no maniem pirmajiem projektiem bija priekšmetu sērija ar ausīm «UHO», un tā man joprojām ir ļoti mīļa. Ka minēju, visi mani projekti ir ļoti personīgi, un šīs sērijas lietas es izstrādāju tad, kad man bija problēmas ar dzirdi. Es par to tik daudz domāju, ka domas materializējās taustāmos priekšmetos — tasītēs un aksesuāros ar ausīm. Ar šo sēriju, kā arī vinila pulksteņiem, ko izgatavoja mans vīrs, sākās mūsu darbība veikalā, un tā man ir ļoti nozīmīga.

 

Trauku sērija «UHO» / Foto: «Upstairs shop»

 

Otrs produkts, kas man pašai ļoti patīk un kas ļoti piesaista arī mūsu klientus, ir «YAPU» sērija. Tie ir ģeometriski trauki, ar matētu ārpusi un koši dzeltenu, saulainu glazūru iekšpusē. Igaunijā ir tik maz saules, tādēļ šie trauki tūlītēji rada pozitīvas emocijas. Domāju, nākotnē es šo sēriju papildināšu.
Visbeidzot man ļoti patīk arī sērija «FARFOR» ar kaķiem un pērtiķiem, jo miniatūrās plastikas virziens porcelānā man ir ļoti tuvs.

Ko Jūs gribētu novēlēt jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem?

Vairāk eksperimentēt, kā arī izmantot apmaiņas programmu piedāvātās iespējas, jo tās sniedz nenovērtējamu pieredzi! Dažādas skolas, dažādi pasniedzēji un apmācību veidi — to ir vērts pamēģināt! Svarīgi ir arī nebaidīties pārkāpt robežas, jo visbiežāk tieši tas ir priekšnosacījums ļoti interesantu ideju realizēšanai. Ja vienmēr visu darīsim kā ierasts, mums neizdosies radīt neko jaunu. Ir nepieciešams doties ārpus komforta zonas.

 

Trauku sērija «FARFOR» / Foto: «Upstairs shop»

 

Raksta autore: Jeļena Solovjeva

Foto: «Upstairs shop»

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, foto: Metropolitēna mākslas muzejs