Izstāde "1918. Brīvības šiks"

16.11.2018.

 

Rīgas Modes muzejā līdz 2019. gada aprīlim skatāma izstāde "1918. Brīvības šiks".

Tiem, kuri interesējas par tērpu vēsturi, Aleksandra Vasiļjeva vārds ir labi zināms. Maskavā dzimušā modes vēsturnieka un kolekcionāra radošā darbība kopš astoņdesmito gadu sākuma ir cieši saistīta ar Parīzi, bet arī Latvijā daudzu gadu garumā bijusi iespēja skatīt izcilas vēsturisko periodu tērpu izstādes. Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcija ar vairāk nekā 60 000 vienībām - tērpiem, aksesuāriem un citām laikmeta liecībām - skicēm, fotogrāfijām, stila priekšmetiem - šobrīd ir trešā lielākā privātkolekcija pasaulē. Vasiļjeva dzimtas saknes sniedzas Lietuvā un te 2012. gadā nodibināts viņa vārdā nosauktais fonds. Modes vēsturnieka un kolekcionāra kaislība ir rezultējusi vairāk kā 200 izstādēs, kuras Aleksandrs Vasiļjevs ir kūrējis vai līdzdarbojies to iekārtošanā. Sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu Rīgā izveidots un jau divus gadus veiksmīgi darbojas privāts Modes muzejs. Muzejs īsteno svarīgu materiālās kultūras saglabāšanas misiju – veido apģērbu, aksesuāru, preses izdevumu un fotogrāfiju kolekciju, kas saistīta ar Rīgas un Latvijas modes vēsturi. Modes muzeja Latvijas modes kolekcijā ir jau vairāk nekā 800 priekšmetu.

 

Izstādes skats / Foto: Modes muzejs, publicitātes foto

 

Latvijas simtgades kontekstā īpaši interesanta ir Modes muzejā nupat atvērtā izstāde "1918. Brīvības šiks", kas veltīta 20. gs. sākuma modei un aptver periodu no 1912. līdz 1924. gadam. Pirmais pasaules karš bija sāpīga robežšķirtne, kas ievilka Eiropas sejā neglītu rētu. Latvijā tas pa īstam beidzās vien 1920. gadā, kad pēc neatkarības pasludināšanas bija izcīnītas arī cīņas par brīvību - ļaudis centās izdzīvot šausminošo kara laika pieredzi un priecājās par iegūto brīvību. Izstādē apskatāmi tērpi un aksesuāri no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas - ietekmīgu tā laika modes namu un dizaineru darbi: Worth, Redfern, Callot Soeurs, Jean Patou, Erté. Daudzi eksponāti ir Vasiļjeva kolekcijas jaunieguvumi, kas tikuši iegādāti tieši šai izstādei. Sadarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju ekspozīciju papildina tērpi no šī muzeja krājuma, kas ļauj pārliecināties par Rīgas kā modes pilsētas pelnīto statusu, turklāt tie ir ne vien eleganti dāmu, bet arī atbilstoši kungu tērpi.   

 

Puika un meitene. ASV. 1922. gads / Foto: Library of Congress. ASV

 

Izstāde sniedz priekšstatu par straujajām pārmaiņām, ko vien dažu gadu laikā apģērbu valkāšanas tradīcijās ieviesa karš. Modes muzeja veidotāja arhitekte Nataļja Muzičkina stāsta: "Izmaiņas modē vienmēr notiek paralēli izmaiņām mākslā, zinātnē, ekonomikā, sadzīvē, politikā… Viena no 20. gadsimta pirmā ceturkšņa iezīmēm ir ļoti strauja dažādu avangarda mākslas virzienu attīstība. Kubisms, futūrisms, supremātisms, ekspresionisms izgāž pār apstulbušo skatītāju veselu gūzmu dažādu stūrainu "-ismu", kas biedē nesagatavoto publiku."

Tematiski izstādes "1918. Brīvības šiks" dalījumu veido trīs interesanti un spilgti periodi modes vēsturē – 1) dzīve līdz Pirmajam pasaules karam, 2) karš un 3) pēckara laiks.

No 1912. līdz 1914. gadam aristokrātija un turīgā vidusšķira vēl arvien bauda pārticību un greznību. Turpinās Belle Époque jeb "Skaistais laikmets", kurā sievietei lielākoties atvēlēta smalka rotājuma loma. Aleksandrs Vasiļjevs par šo laiku stāsta: "Joprojām valdīja jūgendstila estētika. Sievietes pārģērbās piecas vai pat sešas reizes dienā, par skaistuma ideālu tika uzskatīta zīda un muslīna viļņu un austrumniecisku drapēriju ieskauta dāma, kas kustējās lēni un gurdeni, viņa bija gracioza un nervoza, īsts paradīzes putns. Luksusa klases modes dizaineri šai laikā nezināja mēra: dārgi audumi, smalki izšuvumi, sarežģīts tērpu piegriezums… Par populārāko deju kļuva jutekliskais tango."

 

1) Zīda kleita un somiņa ar Brabantes mežģīnēm (detaļa). No krievu miljonāres Tatjanas 2) Muslīna kleita ar brokāta mežģīnēm (detaļa). Francija, ap 1912. gadu 3) Atlasa manto (detaļa). ASV, 1918.–1919. gads / Foto: Māris Morkāns

 

Pirmais pasaules karš sākas 1914. gada augustā un salauž ierasto dzīves kārtību, kā arī paātrina pārmaiņu procesus, kas aizsākušies jau gadsimta sākumā: sieviešu cīņu par savām tiesībām, nāciju cīņu par pašnoteikšanos, nabadzīgo slāņu cīņu par labāku dzīvi. Vīriešiem aizejot karā, pilnībā mainās sieviešu loma sabiedrībā: trauslās, korsetēs tērptās būtnes pārtop žēlsirdīgajās māsās, autovadītājās, fabriku strādniecēs, ierēdnēs… Mainās arī mode: greznos, bagātīgi rotātos un no dārgiem audumiem šūtos tērpus nomaina daudz praktiskāks apģērbs un tā saucamie "kara krinolīni". Tērpu krāsas no apcerīgi gaišām pārvēršas tumšos toņos, jūtams vispārējs tekstila trūkums, apģērbu gatavošanā tiek izmantoti pieejamie audumi, tostarp aizkari, pāršūtas iepriekšējās kleitas. Aleksandrs Vasiļjevs iezīmē vēl kādu praktisku lietu: "Reti kura dāma šai laikā varēja atļauties kalpotājus, tālab tērpu aizdare no mugurpuses tika pārcelta uz priekšpusi - tā, lai sieviete varētu apģērbties pati, bez kalpones palīdzības."

Trešā izstādes tēma ir laiks pēc Pirmā pasaules kara. Kara sekas bija arī milzīgās izmaiņas Eiropas kartē. Sabrūkot cariskās Krievijas, Austroungārijas, ķeizariskās Vācijas un Osmaņu impērijai, rodas daudzas neatkarīgas valstis, tostarp – Latvija, Lietuva un Igaunija. Valstis cita pēc citas beidzot piešķir tiesības sievietēm piedalīties vēlēšanās, paplašinās viņu iespējas iegūt augstāko izglītību, strādāt, ceļot – sievietes aizvien aktīvāk iesaistās sociālajā dzīvē. Ikviena no šīm valstīm vēlas sevi apliecināt, tālab Eiropas modē (kā piegriezumā, tā rakstos un rotājumos) strauji uzplaukst nacionālo motīvu pārbagātība. Tērpi joprojām ir eleganti, taču tiem ir daudz vienkāršāks piegriezums, kas arī asociējas ar brīvību.

 

Dāmas hipodromā, Francija, 1922. gads / Foto: Francijas Nacionālā bibliotēka

 

Elegance, šarms un greznība ir vārdi, kas īsi raksturo muzeja vēstījumu. Vecrīgas nama senatne jūtama 14. gadsimta mūros - modes noslēpumu izzināšana šeit tiek piedāvāta rūpīgā perfekcionismā. Telpu ietilpības ziņā nelielās ekspozīcijas apskate aizņem vairāk kā stundu, it īpaši, ja ir vēlme iedziļināties un pētīt unikālo tērpu apdari, materiālus, piegriezuma līnijas, ornamentus, rotājumus, smalkās detaļas un aksesuārus. Patīkami, ka izstādes veidotāji ir parūpējušies par sajūtu radīšanu – iespējams iepazīt vēsturiskos aromātus, kuri izturējuši laika pārbaudi un tiek ražoti joprojām. Muzejs piedāvā iejusties 20. gadsimta sākuma sievietes tēlā – uzvelkot greznu manto* un atbilstošu galvassegu. Savukārt šī laika posma saikni ar pagātni un nākamību var aplūkot muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kur ar krāsainu gaismēnu spēli, eksponātu kustībām un muzikāliem citātiem 11 minūtēs tiek "uzburtas" dažādu stilu un laikmetu ainas. Pēc muzeja apskates redzēto iespējams nesteidzīgi pārdomāt pie gardas kafijas tases Art Deco noskaņās veidotā kafejnīcā. Un ir, ko pārdomāt!

*brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis, parasti no kažokādas

 

Raksta autore: Daina Vītoliņa

Reklāmkarogs: Kristīne Markus