Izstādes martā

03.03.2020.

Dizaina un arhitektūras izstādes

 

Līdz 28. martam kultūras pils “Ziemeļblāzma” izstāžu zālē skatāma tekstilmākslinieces Līvas Kaprāles darbu izstāde “Portrets un telpa”. Darbi veidoti kā filcētie portreti un plānā vilnas vēlumā pārradīti apkārtējās vides fragmenti. Tematiski ekspozīcija veidota divos virzienos, kas brīžam atdalās, brīžam saplūst; viena daļa veltīta portretam, otra – apkārtējai videi, skatienam caur logu, kas transformējies caur subjektīvo tekstilmākslinieces skatījumu, ar tam raksturīgo tēlu, bet, it īpaši, materiālo, taktilo sajūtu kopumu. Vairākos darbos autore izmanto oriģinālus senos logu rāmjus no Viļņas, citos redzami fragmenti un veidotas vizuālas references no Ogres kūrorta vasarnīcu logiem. Līva Kaprāle absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu Tekstila dizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru. Kopš 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre.

No 5. marta līdz 31. martam mākslas galerijā “Putti” skatāma starptautiska laikmetīgo un konceptuālo rotu izstāde “Rota nav tikai rota. Finisāža”. Ar izstādi galerija “Putti” svin savu 20 gadu jubileju un vienlaikus Finisāžu. Savā pastāvēšanas laikā galerija ar izstāžu palīdzību vēlējusies iedegt interesi pa rotu pasauli un atklāt šīs pasaules dziļumu, un mainīt līdzšinējos uzskatus par rotām, uzskatāmi apliecinot, ka rota ir kas vairāk kā dekorācija. Izstādē piedalās 15 mākslinieki – laikmetīgās rotas domātāji un radītāji, kuri lielā mērā veido priekšstatu par mūsdienu rotu  kā mediju un tā vēstījumu: Ana Cardim (Portugāle), Annamaria Zanella (Itālija), Barbara Uderzo (Itālija), Corrado De Meo (Itālija), Emmanuel Lacoste (Francija), Felieke van der Leest (Norvēģija), Gigi Mariani (Itālija), Maija Vītola (Latvija), Maria Rosa Franzin (Itālija), Nicolas Estrada (Spānija), Reka Lorincz (Ungārija), Renzo Pasquale (Itālija), Sara Barbanti (Itālija), Tanel Veenre (Igaunija), Valdis Brože (Latvija). Izstādes scenogrāfiju un konceptu radījis modes dizaineru tandēms “MAREUNROL’S” (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops).


 

Līdz 12. aprīlim Marka Rotko centrā, Daugavpilī skatāma Rotu mākslas biedrības rotu izstāde “Zīme/Mark”, kurā piedalās arī PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pedagogi Zane Vilka, Māris Šustiņš un Jānis Brants. Rotu mākslas biedrība nodibināta pirms diviem gadiem ar mērķi apvienot šajā jomā aktīvi strādājošus profesionālus māksliniekus. Izstāde ir biedrības otrais kopīgais mākslas projekts. Autoru lokā ir gan augstas raudzes rotu meistari ar gadiem ilgu pieredzi, gan tikko studijas beiguši sava ceļa meklētāji. Par izstādes vienojošo rotu veidu izvēlēta piespraude.


 

No 14. marta līdz 3. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma vērienīga izstāde “Samsāra”, aicinot iepazīt daļu no starptautisku ievērību guvušā mākslas dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas – vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopīgi radītajiem tēlniecības un glezniecības darbiem porcelānā. Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā, kad izveidojās šis radošais tandēms. Ingūna Skuja (1965) un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968) mākslas pasaulē plaši pazīstamas kā Skuja Braden. Duets aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Amerikas Savienotajās valstīs, izstādoties keramikas mākslas centros Eiropas valstīs, Āzijā un Austrālijā. Skuja Braden darbi atrodas vairāk nekā trīsdesmit kolekcijās Latvijā un visā pasaulē – muzeju krājumos, institūciju un organizāciju kolekcijās. Izstāde “Samsāra” raksturo to, kā Skuja Braden izprot un praktizē budismu, un tajā apvienoti vairāk nekā 200 mākslas priekšmeti no muzeju un privātajām kolekcijām.

 

 

No 4. līdz 31. martam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijā skatāma Latvijas Arhitektūras muzeja veidota izstāde “Juris Monvīds Skalbergs. Starp modernismu un postmodernismu”, iepazīstinot skatītāju ar vienu no Latvijas pazīstamākajiem arhitektiem Juri Skalbergu (1935) un  pārskatot priekšstatus par 20. gs. 60. un 70. gadu arhitektūru Latvijā, kas ir apdraudēta, tai piekarinot „padomju modernisma” etiķeti, un parādot, ka arhitekti arī okupētajā Latvijā strādāja ar pasaules elpu.
 

Joprojām turpinās izstādes:

Līdz 15. martam Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Levona Agadžanjana radošajai darbībai veltīta izstāde.

Līdz 22. martam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma Antoņinas Paškēvičas  (1951) porcelāna darbu izstāde “Jūgendstila noskaņas porcelānā”.

Līdz 19. aprīlim Modes muzejā skatāma tērpu izstāde “Dāma krinolīnā”.

 

Vizuālās mākslas izstādes

 

Līdz 14. martam galerijā LOOK! skatāma mākslinieka Ērika Caunes personālizstāde “Caption this”. Tā ir autora internetā atrastu, rūpīgi atlasītu un viegli interpretētu memju izstāde. Meme jeb mīms ir ideja vai joks, kas interneta vidē virāli izplatās no vienas personas pie otras. Meme var būt jebkas - sākot no attēla līdz video vai e-pastam. Visizplatītākās memes ir attēli ar cilvēkiem vai dzīvniekiem, kuriem pievienots smieklīgs/asprātīgs uzraksts. Izstādē apskatāmi daži piemēri no autora memju kolekcijas, kas pasniegti gleznu, tušas zīmējumu un dažādu grafiku tehnikās. Ēriks Caune absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas skolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas apakšnozari.
 

Līdz 21. martam Jūrmalas Kultūras centrā skatāma gleznotājas un PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pedagoģes Lindas Stepītes (1966) gleznu izstāde “Kaut kur/Somewhere”. "Gleznojot es domāju par nojaušamo, sajūtamo un neizstāstāmo, par trauslo robežu no priekšmetiskā uz abstrakto, no telpiskā uz plakni, no materiālā uz nemateriālo. Manas gleznas ir kā daļa no kāda redzējuma apkārtējā pasaulē, tās attēlo atmiņas, sajūtas kaut kur starp reālo un iztēloto," par izstādi stāsta māksliniece. Linda Stepīte studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, stājmākslas fakultātē, glezniecības nodaļā I.Vecozola un V.Ozola vadībā, ieguvusi mākslas maģistra grādu. Studējusi pedagoģiju un ir izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā.
 

Līdz 27. martam mākslas telpā “Aminori” skatāma Jegora Buimistera personālizstāde “Some Ghost Stories”. Autora daiļradē galvenie vadmotīvi ir laiks un atmiņa. Izstādes nosaukums “Some Ghost Stories” (“Daži spoku stāsti”) izvēlēts, atspoguļojot sajūtu, kas rodas iedziļinoties pagātnes tēlu un atmiņas pasaulē. Glezniecības un grafikas darbos parādās gan zināmi vēsturiskie personāži, gan tēli no personīgajiem ģimenes fotoarhīviem. Mākslinieks dzimis un audzis Latvijā, šobrīd studē Anglijā. Ieguvis bakalaura grādu Kambervelas mākslas koledžā, šobrīd turpina studijas Londonā, Goldsmitas koledžā.
 

Līdz 28. martam galerijā “Daugava” skatāma Kristas Dzudzilo (1989) izstāde “Mīklaini kā spogulī”, kas veidota kā mākslinieces subjektīvo atmiņu, situāciju, detaļu vizualizācija un analīze. Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (2009), ieguvusi bakalaura grādu glezniecībā (2013) un maģistra grādu vizuālāja komunikācijā (2016) Latvijas Mākslas akadēmijā. Piedalās izstādēs kopš 2007. gada. Savu radošo darbību kopā ar mākslinieku Reini Dzudzilo saistījusi ar Latvijas teātriem, veidojot kopīgus scenogrāfiju risinājumus. Veidojusi kostīmus vairāk kā divdesmit izrādēm Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Valmieras Drāmas teātrī, Liepājas teātrī, Dirty Deal- Teatro, Latvijas Nacionālajā operā u.c.
 

Līdz 4. aprīlim kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV skatāma Ilzes Smildziņas (1973) gleznu izstāde “Kaut kur turpat”. Autore ir uzticīga savai iecienītajai tehnikai un tēmai - eļļas tehnikā gleznotiem mākoņu tēliem, kas papildināti ar ainiņām no ikdienā redzētā un piedzīvotā. Ilze Smildziņa ieguvusi maģistra grādu glezniecībā  un maģistra grādu grafikā Latvijas Mākslas akadēmijā. Veidojusi vairākas personālizstādes Latvijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies dažādās vietējās un ārvalstu grupu izstādēs un mākslas konkursos.
 

 

Līdz 19. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Kabuki 歌舞伎. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”, parādot kabuki teātra aktiera attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e. Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu. Izstādē galvenokārt apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (歌川国芳 / Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem. Izstādē skatāma 1964. gada filma “歌舞伎 KABUKI. Japānas klasiskais teātris” no Zinātnes filmu muzeja Japānā (Science Film Museum) kolekcijas, kas sniedz iespēju tuvāk iepazīties ar dažādiem kabuki teātra elementiem.
 

Joprojām turpinās izstādes:

Līdz 6. martam galerijā “Istaba” skatāma Vilipsōna (1964) personālizstāde “Suņa dzīve”.
 

Līdz 7. martam Latvijas Mākslas akadēmijas aulā skatāma starptautiskā projekta “Emerging Lines” ceturtā, noslēdzošā izstāde “Emerging Lines #4”, kurā piedalās 8 mākslinieki no 4 sadarbības valstīm: Pauline Beck un Gauthier Kriaa (Francija), Marlies Pahlenberg un Claudio Campo Garcia (Vācija), Justyna Andrzejewska un Sarah Epping (Polija), Evija Skriba un Ingrīda Ivane (Latvija).
 

Līdz 10. martam Māksla XO galerijā skatāma gleznotājas Lauras Veļas personālizstāde “Prāta defragmentācija”.
 

Līdz 29. martam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāmas divas personālizstādes - Ata Jākobsona (1985) personālizstāde “Grid” un Līvas Rutmanes (1984) personālizstāde “PRR”.
 

Līdz 29. martam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” skatāma gleznotājas Kristīnes Kutepovas (1982) personālizstāde “Redzējumi”.
 

Līdz 29. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma Ērika Apaļā (1981) personālizstāde “Ģimene”.
 

Līdz 5. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē skatāma Džemmas Skulmes (1925–2019) darbu izstāde “Džemma Skulme. Viņas glezniecība”.
 

 

Fotogrāfijas un multimediju izstādes

Līdz 4. aprīlim ISSP Galerijā apskatāmā izstāde “Wow, kāds lielisks skats” ir veltījums ISSP Rīgas rezidences visu laiku populārākajam sarunas uzsākšanas ieganstam un pārdomas par mākslinieka ikdienu rezidencē, veidojot jaunus darbus svešā pilsētā. Izstādes laikā ISSP Galerija pārtapusi improvizētā rezidences dzīvoklī, kurā apskatāmi sešu mākslinieku darbi, kas tapuši, uzturoties ISSP Rīgas rezidencē. Izstādē piedalās: Ekaterina Anokhina (RU), Kenneth Bamberg (Öland / FI), Josefina Malmegård (SE), Hiro Tanaka (JP), Demelza Watts (GB), Filippo Zambon (IT/FI).


 

Līdz 2. maijam RIXC galerijā skatāma Paulas Vītolas izstāde “Viļņi - Gaismas – Ēnas”. Izstādes darbos apskatāmi mākslinieciski eksperimenti ar šķietami pašsaprotamām parādībām – skaņu un gaismu. Izmantojot gaismu kā skaņas avotu un ieguves veidu, tā no neredzamas un netveramas parādības kļūst redzama un ar to iespējams strādāt vizuāli, paverot arvien jaunas iespējas eksperimentiem. Māksliniece līdz šim radījusi dažādus prototipus skaņas iegūšanai ar gaismu – performances instrumentus, ar kuriem var radīt skaņas, izmantojot motorus, stīgas, Ziemassvētku lampiņas, ūdens pudeli un citus priekšmetus; skaņas ierakstītāju, kurā mikrofona vietā tiek izmantots spogulis un saules gaisma; kā arī ierīci, ar kuras palīdzību var klausīties kukaiņu spārnu skaņas. Izstādē iespējams iepazīties ar mākslinieces eksperimentiem – būs apskatāmas skices no darbu izstrādes procesa, prototipi un instrumenti skaņas radīšanai. Paula Vītola ir māksliniece un pasniedzēja Liepājas Universitātē, galvenokārt darbojas mediju mākslas un mākslas pētniecības laukā, kā arī pēdējā laikā pievērsusies skaņas mākslai. Savā radošajā darbībā māksliniece eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, dabas un fizikālām parādībām, cenšoties tās izprast, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus un veidus kā ar tām darboties.
 


Joprojām turpinās izstādes:

Līdz 20. martam Arhitektūras muzejā skatāma fotoizstāde “Sešdesmitie gadi: skats uz pilsētu”, kas piedāvā iespēju palūkoties uz sešdesmito gadu pilsētu caur Vladimira Gaiļa (1917–2009), Laimoņa Stīpnieka (1936), Gunāra Bindes (1933), Māras Brašmanes (1944) fotogrāfijas prizmu.
 

Līdz 5. aprīlim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma baltkrievu fotogrāfa Maksima Saričava izstāde “Es gandrīz dzirdu putnus”.
 


Apskatu sagatavoja: Kristīne Markus