"MO muzejs" Viļņā

06.12.2018.

 

Kopš oktobra vidus Lietuvas galvaspilsēta Viļņa var lepoties ar jaunatklātu modernās mākslas muzeju. "MO muzejs" ir privāta iniciatīva: to īstenojusi zinātnieku Danguoles un Viktora Butkus (Danguolė Butkus, Viktoras Butkus) ģimene, kura teju desmitgadi iepriekš organizēja dažādas mākslas norises ar vienojošu ideju – "muzejs bez sienām"". Viņu privātkolekcijā ir 5000 Lietuvas modernās un laikmetīgās mākslas darbi, kas aptver laikaposmu no 1960–tajiem līdz mūsdienām. Kolekcija ietver pazīstamāko Lietuvas autoru darbus – Vincas Kisarauskas, Arvydas Saltenis, Antanas Sutkus, Diemantas Narkevicius un kopš 2011. gada ir atzīta kā valstiski nozīmīga.

Jaunatvērtais muzejs sevi pieteicis kā dinamisku, atvērtu vidi ikvienam, kurš vēlas iepazīt mākslas procesus. "MO muzejs" vēlas apvienot aktīvu līdzdarboties vēlošu sabiedrību – MOdernistus – kas ar savu atbalstu un iesaistīšanos turpinās līdzveidot šo mākslas platformu. Apmeklētāju dažādajām vecuma grupām tiek piedāvāti koncerti, izstādes, lekcijas, kinofilmas, atvērtās lekcijas un radošās darbnīcas.

Muzejs tapis bijušā kinoteātra Lietuva telpās un to jaunradījis pasaulē atzītais poļu izcelsmes arhitekts Daniels Lībeskinds (Daniel Libeskind). Lībeskinds ir projektējis daudzas nozīmīgas pasaules kultūras un atmiņas institūciju ēkas (Ebreju muzejs Berlīnē, Militārās vēstures muzejs Drēzdenē, Wohl centrs Telavivā, Pasaules Tirdzniecības centra Memoriāla vietas plānojums Manhetenā, Ņujorkā u.c). Autors piedalījās muzeja atklāšanā un notikumu sveica ar šādiem vārdiem: "Kā cilvēks, kurš patiesi apbrīno Viļņas vēsturi un skaistumu, esmu pārliecināts, ka šī ēka un tās arhitektūra kļūs par brīnišķīgu vietu, kur izbaudīt mākslu un pilsētas garu".

 

Viļņas Modernās mākslas muzejs / Foto: ziņu portāla Reddit lietotājs u/Pensininkas

 

"MO muzejs" atrodas Viļņas centrā, vecpilsētas tuvumā. Ēkas koncepciju raksturo ideja par pilsētas vārtiem, kas savieno jaunradīto muzeju ar viduslaiku pilsētas mūriem. Lībeskinds pēc daudzu, salīdzinoši lielu objektu projektēšanas šīs nelielās (3100 m2) ēkas projektēšanu ir uztvēris kā izaicinājumu. Ēkas gaišā taisnstūru fasāde sniedz atsauci uz pilsētas vietējo būvniecības tradīciju un materiāliem. Kad apmeklētājs tuvojas ēkai, tas atklāj atvērtu trepju apjomu, kas diagonāli sadala ēku, savienojot ieejas plakni ar augšējiem stāviem un kļūst kā kontrapunkts ēkas minimālistiskajai ārpusei. Jumta terase sniedz iespēju rīkot performances un kalpo kā tikšanās vieta. Slīpās stikla plaknes sniedz ieskatu galerijas iekštelpās un rada ēkas un apkārtējās vides savienojuma izjūtu. Ielas līmenī esošā dārza plakne būs figurālu tēlniecības objektu eksponēšanas mājvieta. Ēkas ziemeļu puses stiklotā ieeja apmeklētāju ieved gaismas pārpilnā iekštelpā  arī šeit turpinās arhitektoniskā saspēle iekštelpaārtelpa, kura pārsteidz ģeometriskajām formām atklājoties no dažādiem rakursiem un dienas gaismai plūstot no augšējiem stāviem, izgaismojot apakšējos. Telpas akcentam – melnas spirālveida kāpnes. Ekspozīciju zāles 1300m platībā veidotas pēc atvērtā plānojuma principa. Muzejā ir kafejnīca, grāmatu veikals izglītojošās telpas un auditorijas, kā arī administrācijas un krājuma telpas.

Atzinīgus vārdus ēkas būvei un misijai atklāšanā veltīja gan Viļņas mērs, uzsverot pilsētas atbalstu un ieguldījumu kultūrvides bagātināšanā, gan kultūras ministre Liāna Ruokīte Džonsone (Liana Ruokytė-Jonsson) – ""MO muzejs" šobrīd ir visprestižākā privātā kultūras investīcija ne vien Lietuvā, bet visā Baltijas valstu reģionā. Muzeja dibinātāji ir paveikuši apbrīnojamu darbu – izveidojuši jaunu kolekciju. Muzejs nav tikai fiziska ēka – tā ir kultūras izpratnes maiņa un garīgā izaugsme mūsu apziņā. Mēs ceram, ka muzejs īstenos savu misiju – paplašināt krājumu un veidot izglītojošas programmas, kļūstot par laikmetīgu intelektuālo mājvietu mākslai, mūzikai, kino, tās profesionāļiem un apbrīnotājiem".

 

Viļņas Modernās mākslas muzejs / Foto: Hufton + Crow Photography

 

Muzejs ir atklāts ar izstādi "Visa māksla ir par mums". Tā aicina skatītāju iepazīt darbus caur personīgā skatījuma prizmu un vienlaikus izjust Lietuvas vēsturisko pieredzi un identitāti. Ekspozīcija atsedz dažādus laikaposmus – periodu pēc Otrā pasaules kara, Padomju laikus, Brežņeva gadus, Perestroikas posmu, neatkarības kustības Sąjūdis izveides brīdi un Lietuvas neatkarības atjaunošanu, kā arī ar šiem laika griežiem saistītās pārmaiņas un izaicinājumus. 

Izstādes kuratore Raminta Jurenaite (Raminta Jurėnaitė) ekspozīciju veidojusi, piedāvājot skatītājam iepazīt 23 autoru darbus, iezīmējot skatījumu uz vēsturisko notikumu un indivīda pieredzes mijiedarbi. Izstāde sniedz ieskatu autoru personībās un dzīvēs. Izceltas tēmas, kuras iedvesmojušas dažādo paaudžu autoru radošo darbību. Darbi runā par jēgas meklējumiem dabā caur krāsu un materiālu, vienlaikus atklājot vēsturisko norišu un to ietekmi cilvēka personīgajā pieredzē. Tēmas skar ikdienas sadzīvi, brīžus, kad zūd realitātes izjūta vai kad cilvēks tiek konfrontēts ar satricinošiem notikumiem.

"MO muzejs" aicina katru skatītāju atklāt savas sajūtas un attieksmi pret izstādē redzamo – darbi ļauj reflektēt par paša piedzīvoto, ieskatoties pagātnē un šodienas norisēs.

Ekspozīcija skatāma muzeja lielajā un mazajā zālē. Par milzīgo sabiedrības interesi liecina apmeklētāju statistika un fakts, ka pirmajās muzeja atvēršanas pirmajās dienās to apmeklējuši vairāk nekā 10 000 skatītāju, kurus neatturēja pat Baltijas valstīm salīdzinoši augstā ieejas maksa.

 

Viļņas Modernās mākslas muzejs / Foto: muzeja publicitātes attēls


Velkot paralēles ar Latvijas mākslas un kultūras dzīves norisēm, jāatgādina, ka arī Latvijā mākslas kolekcionēšanas jomā sabiedrība iesaistās arvien aktīvāk. Kopš 2016. gada, kad pēc rekonstrukcijas durvis vēra Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), kurš šobrīd jau ir kļuvis teju par ikonisku sabiedriskās dzīves centru, tā vien šķiet, ka Rīga ir izveidojusies par daudzveidīgu mākslas norišu telpu. LNMM skatītājs tiek lutināts gan ar raitu mainīgo ekspozīciju klāstu, gan plašu satelītnorišu piedāvājumu. Tikmēr arī vairākas privātas iniciatīvas kāpina savu jaudu, lai gatavinātu sabiedrības izpratni par mākslu un radītu gaidas pēc Latvijā tik ļoti nepieciešamā Laikmetīgās mākslas muzeja. Kā nozīmīgi spēlētāji šeit jāmin uzņēmēji Dina un Jānis Zuzāni, kuru īpašumā ir lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē, kas aptver laikaposmu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Ar iniciatīvu un fondu "Mākslai vajag telpu" tiek lolota ideja par Latvijas modernās mākslas muzeju. Un kamēr tapšanā ir "Zuzeum" ēkas rekonstrukcija arhitektes Zaigas Gailes vadībā namā Lāčplēša un Satekles ielu krustojumā dažnedažādi pasākumi notiek jau šobrīd. Allaž kvalitatīvs izstāžu piedāvājums ir skatāms Mūkusalas Mākslas salonā, bet skaņas un mākslas koprade vasarā mājoja otrpus Kalnciema ielas tirdziņam. Cita Latvijas vēlme radīt telpu laikmetīgās mākslas muzejam jau ilgtoši grimst neziņā par tālāko nākotni. Pēdējos gados tapušas vairākas ambiciozas idejas. Līdz ar ABLV bankas likvidāciju šķita, ka tiks apturēts arī Skanstes ielas kvartālā plānotās muzeja ēkas būvniecības projekts. Taču vēl šovasar cerības par projektēšanas gaitas sekmīgu noslēgumu viesa Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāvju lēmums uzsākto turpināt. Muzeja attīstība šobrīd atrodas ēkas projektēšanas pēdējā posmā un tā tiek veidota saskaņā ar starptautiskā metu konkursā uzvaru guvušā arhitektu biroja Adjaye Associates (Lielbritānija) un "AB3D" (Latvija) skici. Jāpiemin, ka gandrīz divpadsmit gadus iepriekš Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja vīziju Andrejsalā piedāvāja starptautiski atzītais arhitekts Rems Kolhass (Rem Koolhaas). Ne tikai Rīga, bet arī citas Latvijas pilsētas pieķeras mākslai kā kultūras tūrisma magnētam – šeit īpaši jāpiemin Daugavpils Marka Rotko Centrs un Mākslas stacija "Dubulti" Jūrmalā.

Ko tad var nosacīti "mācīties" no kaimiņu lietuviešu pieredzes? Muzeji un galerijas jau šobrīd spēj veidot kvalitatīvu satura piedāvājumu. Baltijas valstu skatītājs ir kļuvis gana izvēlīgs, lai baudītu mākslu arī tai atbilstošās un piemērotās telpās. Starptautiski atzītu arhitektu biroju piesaiste un to sadarbība ar vietējiem arhitektiem ēku tehniskajā projektēšanā rada daudzveidīgu pievienoto vērtību. Nenoliedzams faktors ir slava un atpazīstamība, lai gan tikpat atzinīgi pasaulē vērtē tieši kvalitatīvos rādītājus un arhitekta vārds un pieredze ir tikai viens no turpmākās atpazīstamības veicinātājiem ne tikai muzeja mītnes valstī, bet arī aiz tās robežām. Skaidrs ir viens – Latvijas sabiedrības labklājība ir augusi un tai līdzās augusi arī vēlme pēc jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas, tāpēc aktuāla ir nepieciešamība pēc jaunas kultūrtelpas.

 

Viļņas Modernās mākslas muzejs / Foto: Hufton + Crow Photography

 

Raksta autore: Daina Vītoliņa

Reklāmkarogs: Kristīne Markus, Hufton + Crow Photography