15.07.2020.
Šogad, pateicoties koronavīrusa radītajai vispasaules apstādināšanai, zemes resursu pārtēriņa diena iestāsies tikai 22. augustā - dažas nedēļas vēlāk kā tas bijis līdzšinējos pēdējos gados. Šī diena iezīmē robežu, aiz kuras pasaule tērē vairāk dabas resursu, nekā zeme spēj atjaunot. Līdz šim ar katru reizi šis datums pienācis arvien ātrāk. Cilvēce tiek aicināta nopietnāk domāt par neapzinātās alkatības samazināšanu. Pēdējo 50 gadu laikā pārtēriņa apjoms pieaugošā līknē ik gadu veido cilvēces apetīti, kas līdzinās 1,6 planētu resursiem. Zeme mūs kreditē. Bet cik ilgi?
Pētot koronavīrusa pandēmijas ietekmi Global Footprint Network pētnieku grupa secināja, ka šogad vispasaules ekoloģiskās pēdas nospiedums ir samazinājies par 9,3%, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka ārkārtas situācijā veiktie ierobežojumi uz neilgu laiku spējuši apturēt šo trako skrējienu. Interesanti, ka overshootday.org pirmās lapas sauklis ikdienas paradumu maiņas nepieciešamību izsaka salīdzinot vārdus design un disaster - patēriņu var apstādināt ar katastrofu, bet nopietnas izmaiņas jāveic ar dizaina spēku.
Rūpnīcas izejmateriāli - audumu atgriezumi/ © Pure Waste publicitātes foto
Apģērbu rūpniecība rada tikpat daudz izmešu kā lidojumi un kravas pārvadājumi. Aiz naftas ieguves un pārstrādes, tā ir otra visvairāk vidi piesārņojošā rūpniecības nozare pasaulē. Tekstilindustrijā jau labu laiku aktuāls ir ilgtspējas jautājums. Apģērbu patēriņš pasaulē ārkārtīgi pieaug un turpina palielināties.
Protams, daļa pircēju kļūst arvien izglītotāki, un daudz vairāk piedomā, lai izvēlētos ne tikai ekoloģiski kvalitatīvu, ilgtspējīgi ražotu apģērbu, bet piešķirtu dzīvi arī otrreiz valkātām drēbēm, dotu iespēju novalkātajiem apģērbiem tapt salabotiem vai vismaz nodotiem labdarībai.
Audumu piegriezšana/ © Pure Waste publicitātes foto
Apģērbu ražošanā pārmaiņu risinājums skar bezatlikumu piegrieztnes izveidi, dabai draudzīgu materiālu lietojumu, ekoloģisku tekstila krāsu izvēli un plašākā skatījumā arī Fair-trade jeb taisnīgas tirdzniecības principus - cilvēka cienīga atalgojuma saņemšanu, normālu darbapstākļu radīšanu, bērnu darba neizmantošanu, kā arī piegādes ķēdes sakārtošanu, izmantojot jūras un upju transportu, pretstatā starpkontinentālai aviosatiksmei, izlietoto apģērbu otrā mūža iespēju, lietojot tos atkārtoti vai pārveidojot par otrreizējo izejvielu, kā arī cikla noslēgumā - materiālu spēju veiksmīgi bioloģiski sadalīties.
Auduma atkritumu - atgriezumu šķirošana/ © Pure Waste publicitātes foto
Patēriņa ķēdē ir kāds, ne mazāk nozīmīgs posms - ražošanas atlikumi un neizpirktie apģērbi (pre-consumer waste jeb pirms-patērētāja atkritumi). Ikdienas valkājamās modes lielie ražotāji gadā saražo pat 24 kolekcijas. Daļa no tām netiek izpirktas un nonāk atkritumos. Tas veido ļoti lielu pārprodukciju. Ātrā mode dubulto pārdošanas rezultātus, bet par 50-70% samazina apģērbu lietojuma ilgumu. Kā izvairīties no pārprodukcijas? Atbildes uz šo jautājumu nav, bet tā spētu būtiski samazināt dabas resursu nevajadzīgu pārtēriņu. Pat pirms apģērbu nonākšanas veikalu plauktos - liela daļa atkritumu rodas audumu radīšanas un apstrādes procesā. Lai arī lielie uzņēmumi paši vai sabiedrības spiediena rezultātā sāk nonākt pie atjaunojamo resursu jautājuma risināšanas, atkritumu jautājums joprojām ir aktuāls. Neizpirktos apģērbus izmanto pilsētu apkures tīklā un iegūst kurināmā enerģiju. Ellen MacArthur fonda veiktie aprēķini liecina, ka 73% no saražotā apģērba nonāk atkritumos vai tiek sadedzināti. Piemēram, spēkstacija Västerås, Stokholmā, enerģijas ražošanai pārtraukusi izmantot ogles, jo tā visu nepieciešamo kurināmā apjomu saņem no apģērbu ražotājiem.
Rūpnīcas šuvēja ar plakātu - “Es izgatavoju tavas drēbes”/ © Pure Waste publicitātes foto
Bet ir arī citi veiksmīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības piemēri. Šoreiz par Somijas uzņēmumu Pure Waste.
Vai kāds vēl nesen varētu iedomāties, ka atkritumu pārstrādes uzņēmums varētu radīt pieprasītu un iekārojamu preci - stilīgus apģērbus un aksesuārus?
Visticamāk, tobrīd tas neienāca pat prātā arī trim draugiem Somijā, kas nupat bija pabeiguši modes, dizaina un amatniecības studijas un 2006. gadā bez nopietna starta kapitāla dibināja cepuru un aksesuāru ražošanas uzņēmumu Costo. Hannes Bengs tikko bija izmācījies par mēbeļu dizaineri un viņa brālis Anderss darināja cepures. Viņi nolēma apvienot spēkus ar Jukku Pesolu, kam jau bija neliels veikaliņš. Cepuru un somu izgatavošanai kvalitatīvus materiālus par izdevīgākām cenām iepirka kā ādas un audumu atgriezumus. Pie šī principa uzņēmums turas joprojām - lai arī šobrīd kvalitatīvi materiāli tiek iepirkti pat Itālijā, bet šūšanas darbnīcas izvietotas Igaunijā. Otra ideja - neveidot kolekcijas, bet piedāvāt nemainīgas kvalitātes un stila preci, nevis ik sezonas jaunumus. Ap 2009. gadu viņu darbošanās uzņēma straujus apgriezienus. 2010. gadā dizaineri nolēma veidot Costo preces no 100% atjaunota auduma. Tomēr tobrīd tāds vēl tirgū nebija pieejams. Ja arī audumu un tekstilpreču pārstrāde notika jau gadiem ilgi, pieejams bija vien audums ar aptuveni 15 % otrreiz pārstrādātas šķiedras piejaukumu. Sākotnēji šī eko ambīcija šķita neiespējama, bet, pēc veiksmīgas testēšanas, uzņēmēji nolēma dibināt un attīstīt paši savu ražotni Indijā. Tā aizsākās Pure Waste koncepta veidošana. Dažu gadu laikā 20 cilvēkus nodarbinošās ražotnes apgrozījums jau bija 4 miljoni EUR. Šobrīd ražotnē strādā ap 80 cilvēku. Izejmateriālus veido tikai Indijas tirgus, jo ar Somijā ražoto apģērbu auduma pārpalikumiem vien šai rūpnīcai strauji kļuvis par maz. Nesen uzsākta sadarbība arī ar rūpnīcu Bangladešā, kurā ieviesti tādi paši ražošanas standarti kā Indijas uzņēmumā.
No kreisās puses: auduma šķiedra pārstrādes, vērpšanas procesā un jaunais audums/ © Pure Waste publicitātes foto
Pure Waste tika dibināts 2013. gadā un to kā investīciju projektu atbalstījusi Dānija banka. Uzņēmums tiek vērtēts kā globālu ietekmi veidojošs investīciju projekts - tas nozīmē, ka uzņēmējdarbība ir gan sekmīga, gan atbildīga un balstīta ilgtspējīgā attīstībā. Šie nav tikai tukši klišejiski vārdi partiju programmās. Pure Waste vēlas mainīt pasaules tekstila industrijas dienaskārtību. Tā ir uzņēmuma misija, kas tiek veiksmīgi īstenota.
T-krekla apdruka - “2700 litri ietaupīta ūdens”/ © Pure Waste publicitātes foto
Uzņēmums ražo 100% ekoloģiski ilgtspējīgu šķiedru, audumus un apģērbus. vienlaikus ietaupot milzumdaudz ūdeni, kas tiktu iztērēts tradicionālās ražošanas veidā. Kokvilnas audzēšanā tiek patērēts līdz pat 11 000 litriem tīra ūdens, lai iegūtu 1kg kokvilnas ražu. Tas, savukārt, nozīmē, ka viena T-krekla ūdens patēriņš ir ap 2700 litru ūdens. Vidusmēra eiropietis gada laikā izmet aptuveni 14 kilogramus drēbju. Sākot ar 2025. gadu Eiropas Savienība aizliegs apģērbu izmešanu atkritumos. Apģērbiem būs jābūt valkātiem, sašķirotiem un pārstrādātiem. Līdz tam laikam ir jāmaina attieksme pret lietoto apģērbu - uzskatot to nevis kā atkritumus, bet gan kā jaunu izejmateriālu. Attieksme būs jāmaina gan ražotājiem, gan pircējiem.
Šobrīd Pure Waste apģērbs tiek darināts no 100% kokvilnas atkritumiem, kurus uzņēmums pārstrādā un pārvērš valkājamā apģērbā. Citu ražotāju šūšanas procesā pāri palikušie pirmreizējā auduma atlikumi un vērpšanas pārpalikumi tiek sašķiroti atbilstoši krāsai un kvalitātei, lai vēlāk tos atkal pārradītu šķiedrā. Sajaucot ar atjaunotu poliesteru vai viskozi tiek savērpti jauni pavedieni. Tālākais ražošanas process ir tāds pats kā jebkuram citam neapstrādātajam materiālam, vienīgi - šie audumi nav jākrāso, jo to krāsu jau veido tekstilizstrādājumu atkritumi. Gatavos ražojumus - kreklus, džemperus, T-kreklus un pat vīrusa apkarošanai nepieciešamās sejas maskas no Indijas līdz Eiropai piegādā pa ūdens ceļiem, padomāts arī par iepakojumu - tās ir pārstrādāta kartona kastes, bet preces plastikāta maisos saiņo kopā pa vairākām vienībām. Arī tiešsaistes veikala pircējs savu pirkumu saņems pārdomātā veidā - ar iepakojumu, kuru var nodot atpakaļ piegādes sistēmai atkārtotai izmantošanai. Pure Waste jeb “vienīgi atkritumi” ir uzņēmuma solījums izmantot tikai tādus materiālus, kas citādi nonāktu atkritumos. Uzņēmuma vīzija ir restartēt modes industriju un virzīt tās nākotni ilgtspējībā, iekļaujot tekstilizstrādājumu industriālu pārstrādi kā vispārpieņemtu praksi visā pasaulē.
Džemperis. 6200 litri ietaupīta ūdens. Atbildīgi ražots Indijā/ © Pure Waste publicitātes foto
Kā nākāmo attīstības soli uzņēmēji apdomā post-consumers waste jeb lietotu apģērbu pārstrādi. Tā nenoliedzami ir sarežģītāks process, jo nepieciešama precīzāka un laikietilpīgāka šķirošana, turklāt materiāli var saturēt kaitīgas krāsvielas. Gan Costo, gan Pure Waste izstrādājumi netiek veidoti pēc kolekciju principa. Tie paši vienkāršie modeļi vienkrāsu gammā tiek ražoti gadu no gada. Visbiežāk to gala pircējs ir uzņēmumi, kas vēlas būt atbildīgi pret vidi un ar savu izvēli rādīt piemēru citiem. Pure Waste mērķis bija radīt ekoloģisku alternatīvu modes industrijai - audumu, kas darināts no 100% atjaunota materiāla. Šobrīd ir uzstādīts jauns mērķis - veidot audumu no pašu radītajiem apģērbiem. Pircēji tiek mudināti Pure Waste lietoto apģērbu nodot uzņēmumam, lai varētu veikt testēšanu kā radīt jaunus audumus. Uzņēmuma vadītāji ir optimisti - viņi cer sasniegt līdz pat četriem pārstrādes cikliem. Jā, lai arī tiek atkalradīti apģērbi, tomēr mērķis nav “mode”. “Apģērbu ražošana ir pretrunā ar to, ko mēs patiesi vēlamies”, stāsta Pesola un turpina: “Mēs nevaram neko mainīt vieni paši, bet varam parādīt ceļu. Cilvēki neticēja, kad mēs šo sākām, bet tagad nevienam vairs nav nekādu jautājumu. Kādam ir jāparāda, ka tas ir iespējams”.
Autore: Daina Vītoliņa
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, attēlā: T-krekls “Lāse”, grafikas dizains T.T.Mahonen (Tuomas Mähönen), 2020/ © Pure Waste publicitātes foto
Avoti:
https://www.costo.fi
https://www.purewaste.org/company/about-us.html
https://www.overshootday.org
https://www.ellenmacarthurfoundation.org/circular-economy/what-is-the-circular-economy