27.12.2018.
Tuvojoties Jaunajam gadam, esam sastādījušu īsu grāmatu sarakstu, ar kurām ir vērts iepazīties ikvienam jaunajam dizaineram.
"Design for the Real World. Human Ecology and Social Change" (Victor Papanek, 1971)
Pirms piecdesmit gadiem šī grāmata satricināja dizaina nozari. Tās autors Viktors Papaneks (Victor Papanek) norādīja uz tolaik vēl neapjaustu patiesību — dizainera ambīcijas neattaisno bezatbildīga dizaina izstrādi! Viņš bija pirmais, kurš uzvēra sociāli atbildīga, cilvēcīga un ilgtspējīga dizaina nozīmi, vienlaikus nekautrējoties kritizēt kolēģu vēlmi glorificēt estētiku. "Ir profesijas, kas ir kaitīgākas par dizainu, bet tādu nav daudz," viņš provokatīvi norāda ievadā. "Dizains mudina cilvēkus pirkt lietas, kas viņiem nav nepieciešamas par naudu, kuras viņiem nav, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuriem ir vienalga." Septiņdesmitajos gados šī grāmata, iestājoties par uzskatiem, ko šodien uzskatām par pašsaprotamiem, tika tik plaši kritizēta, ka pats tās autors izpelnījās palamu "mistkastes dizainers". Kopš grāmatas izdošanas ir uzrakstītas neskaitāmas grāmatas par ekoloģiju, dizainu un autoru atbildību, taču Papaneka agrīnais manifests ir un būs tas, kas ir jāizlasa ikkatram jaunajam dizaineram, kurš ir iecerējis mainīt pasauli.
"The Design of Everyday Things" (Don Norman, 2013)
Dizaina literatūras klasika, ko pats autors iesaka izlasīt ne tikai katram dizaineram, neatkarīgi no pārstāvētās dizaina jomas, bet arī ikvienam dizaina lietotājam. Būdams kognitīvo zinātņu profesors, Dons Normans (Don Norman) pēta ikdienišķu priekšmetu uzbūvi un lietošanas paradumus no cilvēku psiholoģijas viedokļa, šādi skaidrojot uz lietotāju orientēta dizaina jēgu un nozīmi. Cik bieži jums ir gadījies stumt durvis brīdī, kad tās, izrādās, ir jāvelk virzienā uz sevi vai būt apjukušam nesaprotot, kā darbojas ūdenskrāns lidostā vai muzejā? "Labu dizainu pamanīt ir grūtāk nekā sliktu, jo labs dizains ir tik piemērots mūsu vajadzībām, ka kļūst neredzams," stāsta grāmatas autors un atklāj ne vien to, cik grūti ir radīt kvalitatīvu dizainu, bet arī, cik vitāli svarīgs tas ir mūsu ikdienas dzīvē.
"Change by Design: How Design Thinking Transforms Organizations and Inspires Innovation" (Tim Brown, 2009)
20. gadsimtā dizains lielākoties tika uztverts kā specifisks, apdāvinātam cilvēku lokam pieejams zināšanu kopums, kas visbiežāk saistījās ar materiālu, funkcionālu un estētisku priekšmetu projektēšanu. Mūsdienās, pateicoties informāciju tehnoloģiju attīstības ātrumam un dizaineru nepieciešamībai sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem, dizains (ar to saprotot sistemātisku, uz lietotāju orientētu problēmu risināšanas procesu) tiek pielietots arī ar dizainu vēsturiski nesaistītās jomās— uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē, nevalstiskajās organizācijās, izglītības iestādēs un citviet. Kā? To skaidro Tims Brauns (Tim Brown), demistificējot dizainu un piedāvājot strukturētu ieskatu metodoloģijā, ko jau teju trīs desmitgades pasaule pazīst ar nosaukumu "dizaina domāšana".
"Sapiens: A Brief History of Humankind" (Yuval Harari, 2011)
Lai neizgudrotu riteni no jauna, kā arī, lai vispār apjaustu, kādēļ tas reiz ir izgudrots, katram dizaineram ir jāpārzina dizaina vēsture, taču, dzīvojot straujā, informācijas pārbagātā laikā, ar to vien nepietiek. Dizaineram ir jāzina arī pasaules vēsture, jāizprot antropoloģijas un psiholoģijas nozares pamatprincipi, jāorientējas politikas attīstībā, kā arī jāprot savus spriedumus pamatot ar faktiem. Saistošu ieskatu nosauktajās jomās piedāvā vienīgā grāmata šajā sarakstā, kas nav tiešā veidā saistīta ar dizainu, bet kas ir veltīta dizaina lietotājam — cilvēkam. Aizraujošā veidā tās autors vēsturnieks Juvāls Harari (Yuval Harari) skaidro mūsdienu sabiedrības īpatnības, pamatojot tās ar cilvēces attīstību no tās bioloģiskajiem pirmsākumiem līdz 20. gadsimta politiskajām norisēm. Komunikācija, rakstītprasme, nauda, un, protams, dizains — šajā grāmatā tiek analizēti visi Homo Sapiens sugas ieroči, kas ir ļāvuši tai dominēt uz planētas Zeme.
Autore: Jeļena Solovjova
Attēli: Cristina Gottardi, publicitātes attēli
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, Carles Rabada