11.09.2020.
DIZAINA IZSTĀDES
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 27.septembrim skatāma Jāņa Kupča (1969) personālizstāde “Puškinam bija četri dēli, un visi idioti”. Jaunākie darbi tapuši iedvesmojoties no Daniila Harmsa grāmatas “Gadījumi”. Izstādes nosaukums izvēlēts, citējot pirmo rindiņu vienai no grāmatā publicētajām anekdotēm no Puškina dzīves. Izstādē eksponēti arī agrāk tapuši darbi. Jānis Kupčs darbojas gan keramikā, gan glezniecībā. Keramikā mākslinieks veido konceptuālas kompozīcijas, kur dominē tīra forma un liela nozīme ir materialitātei un humoram. Jānis Kupčs absolvējis Tallinas Mākslas institūtu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Keramikas jomā regulāri piedalījies Tallinas lietišķās mākslas triennālēs. Kopš 2009. gada organizē ikgadējus starptautiskus mazo formu keramikas simpozijus Ventspils muzejā.
Līdz 27.septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma vērienīga izstāde “Samsāra”, aicinot iepazīt daļu no starptautisku ievērību guvušā mākslas dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas – vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopīgi radītajiem tēlniecības un glezniecības darbiem porcelānā. Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā, kad izveidojās šis radošais tandēms. Ingūna Skuja (1965) un Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968) mākslas pasaulē plaši pazīstamas kā Skuja Braden. Duets aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Amerikas Savienotajās valstīs, izstādoties keramikas mākslas centros Eiropas valstīs, Āzijā un Austrālijā. Skuja Braden darbi atrodas vairāk nekā trīsdesmit kolekcijās Latvijā un visā pasaulē – muzeju krājumos, institūciju un organizāciju kolekcijās. Izstāde “Samsāra” raksturo to, kā Skuja Braden izprot un praktizē budismu, un tajā apvienoti vairāk nekā 200 mākslas priekšmeti no muzeju un privātajām kolekcijām. Sadarbībā ar virtuālās realitātes tehnoloģiju jaunuzņēmumu “Vividly” daļa no šīs ekspozīcijas ir digitalizēta un pieejama ikvienam interneta lietotājam platformā www.vividlyapp.com/muzejiem/samsara.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” līdz 27.septembrim piedāvā skatīt 20. gadsimta sākuma vāžu kolekciju izstādē “Vāze jūgendstilā”, kurā skatāmas vairāk nekā 180 stikla, porcelāna, fajansa, māla un metāla vāzes. Jūgendstila interjerā un ziedu kārtošanas mākslā vāze ieņēma nozīmīgu vietu, tādēļ izstādes eksponāti papildina gan dzīvokļa telpu interjeru, gan arī novietoti muzeja vitrīnās. Muzeja krājumā, tā 11 gadu pastāvēšanas laikā, ir izveidojusies nozīmīga vāžu kolekcija – tās ir gan izcili mākslas darbi, kas bija paredzētas kā interjera dekors, gan ikdienā lietojamās vāzes ziediem, gan sīkplastikas izstrādājumi, kas tika lietoti dažādos gadskārtu svētkos. Izcili jūgendstila dizaina paraugi ir savulaik populārās slaikās visādu krāsu – malahīta, purpura, kobalta un citas – stikla vāzes (viena zieda vāzes), kas ražotas Jakoba Beka stikla fabrikā, Rīgā. Plaši pārstāvēta porcelāna, fajansa un keramikas kolekcija, kur vāzes formu papildina izsmalcināti dekoli vai apgleznojumi. Īrisu, ūdensrožu, savijušos lapu un kātu, reljefu ziedu, lapu un mītisku figūru motīvi padara katru vāzi par neatkārtojamu interjera elementu. Izstādi papildina vairāki kašpo – dekoratīvi trauki puķu podiem, kas bija ļoti populāri jūgendstila periodā.
Līdz 2.oktobrim galerijā “Istaba” skatāma Martas Ģibietes (1973) personālizstāde “Labrīt!”, kurā eksponēti mākslinieces jaunākie darbi stiklā. Māksliniece savos jaunākajos darbos rītu salīdzina ar zieda pumpuru, kas sola skaistu ziedu, tomēr dažkārt var arī neizplaukt, velkot paralēles ar dienu, kas no rīta var šķist izdevusies, bet vēlāk var nest vilšanos. Stikla māksliniece Marta Ģibiete absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Strādā dažādās tehnikās, taču atpazīstamību un ievērību guvusi ar neparastā veidā radītiem telpiskiem stikla darbiem dažādos mērogos. Martas radītās stikla skulptūras ir ģeometriskas, bet vienlaikus arī poētiskas, tās radītas asprātīgi apejot stikla tehnoloģiju sarežģīto dabu. Regulāri piedalās izstādēs, simpozijos un konferencēs pasaulē. Mākslinieces darbi iekļauti stikla un dizaina muzeju kolekcijās Eiropā un Japānā.
Līdz 18.oktobrim Aptiekas ielā 21, projektā Kultūrtelpa TOČKA skatāma Latvijas Dizaineru savienības izstāde “LAIKS”. Tā veidota kā saruna par laiku vizuālā un audiālā valodā. Izstādē skatāmi Latvijas dizaineru darbi, kas ir autoru brīva refleksija par laiku tā dažādās nozīmēs. Kopš Einšteina relativitātes teorija parādīja, ka laiks atkarīgs no paša novērotāja, rast viennozīmīgu definīciju terminam “laiks” neviens nav spējis. Laiku var skatīt kā galveno mērīšanas sistēmas elementu, tas var tikt notverts procesā un ir piedēvējams vietai un notikumiem, uztverot emocijas, katra paša sajūtas. Laika kā neatkarīga fenomena interpretācijas ir rodamas katra paša apziņā, radot individuālu laika izpratni. Izstādes darbi tapuši NElaika laikā, meklējot laiku savā ikdienā un definējot katram savu priekšstatu par to, līdzsvarojot laika un nelaika jēdzienus. Vienlaikus izstāde digitāli skatāma LDS facebook lapā video stāstu formātā. Izstādē piedalās dalībnieki: Visvaldis Asaris, Aija Bāliņa, Dace Blūma, Česlija Čable, Varis Dzērve, Agris Dzilna, Aļona Fjodorova, Barbara Freiberga, Kristiana Kazarjana, Linda Lazdiņa, Ināra Liepa, Inese Līne, Guntars Ošenieks, Anita Rozīte, Miks Pētersons, Jānis Straupe, Raimonds Šiferis, Iveta un Kaspars Šmiti, Jānis Vaivods, Kristaps Vāvere. Bez “LAIKA” šobrīd skatāmi vēl vairāk kā 80 jauno mākslinieku darbi.
Līdz 20. janvārim Modes muzejā skatāma izstāde “No Fortuny līdz Versace. Itālijas modes 100 gadi”, kas veltīta Itālijas modei 20. gadsimtā. Itālija bija Eiropas modes noteicēja jau kopš renesanses, kad Venēcijas, Florences, Dženovas un Milānas zīda audumi, īpaši vērtīgais un greznais samts, bija iekārotākā un dārgākā prece. Pat laikā, kad par modes galvaspilsētu bija kļuvusi Parīze, Itālija turpināja vilināt un iedvesmot. Mūsdienās Itālija ir iekarojusi visstilīgākās valsts statusu, un tās modes centrs – Milāna – ir atzīta pasaules modes lielpilsēta līdzās Parīzei, Londonai un Ņujorkai. Izstādes nosaukums iezīmē ceļu no 20. gadsimta sākuma, kad Venēcijā darbojās izcilais mākslinieks, izgudrotājs un tērpu dizainers Mariano Fortunī, līdz pat Džanni Versačes spožajam uznācienam modes pasaulē. Izstādē skatāmi vērtīgi eksponāti no Aleksandra Vasiļjeva fonda, kā arī no Modes muzeja kolekcijas – šedevri, ko itāliešu modes dizaineri radījuši visa 20. gadsimta garumā, kā arī 21. gadsimta sākumā.
VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDES
Līdz 20. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē norisinās Olgas Šilovas (1966), Ances Vilnītes (1997) un Nila Jumīša tēlniecības izstāde “Laktācija”. Izstāde veidota kā saruna par mātes un bērna attiecībām starp trīs māksliniekiem no ļoti dažādiem dzīves skatpunktiem, autoru sajūtu kontrastos atklājot stāstu par sievietes spēku kā mātes, tā mākslinieces lomā, par bērna piedzimšanas skaistumu un izaicinājumiem.
Līdz 29. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā skatāma mākslinieces Agatas Muzes (1970) personālizstāde “Mežs”. Izstādē redzami pēdējo trīs gadu laikā radītie Agatas Muzes darbi. Māksliniece eksperimentē, atainojot meža motīvus dažādās gleznošanas stadijās. Viņau interesē gaismēnu spēles mežā, it sevišķi vakara gaismā. Agata Muze dzimusi 1970. gadā Rīgā. Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas mākslas akadēmiju. Piedalās izstādēs kopš 1994. gada. Agatas Muzes darbi ir privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Vācijā, Lietuvā, Polijā, Norvēģijā. Glezna “Sv. Maurīcijs” atrodas Melngalvju nama kolekcijā, bet viņas gleznotā Mārtiņa Heimnica portreta interpretācija papildina Rīgas Sv. Pētera baznīcas pastāvīgo kolekciju.
Līdz 3. oktobrim galerijā “Māksla XO” skatāma Ievas Iltneres (1957) izstāde “Diapozitīvu vakars”. Savā jaunākajā izstādē Ieva Iltnere ļauj skatītājam pienākt pavisam tuvu un ieskatīties viņas dziļi personiskajās atmiņās un atmiņu sajūtās. “Izstādes ideja radās no bērnības diapozitīviem. Izbalējušas krāsas, izgaismoti kadri, švīkājumi, miglains “pirksts” attēla stūrī, fragmentācija, neskaidrība... Tas viss dod vietu iztēlei. Laika nobīde un personiskā pieredze rada atšķirību uztverē. Kas ir tas, ko mēs redzam? Kas ir tas vērtīgais, pie kā apstājas mūsu skatiens? Kas ir tas pats un tomēr cits? Galvenā tēma tapa kā Laiks,” stāsta Ieva Iltnere.
Līdz 3. oktobrim galerijā LOOK! skatāma Veronikas Frolovas (1988) personālizstāde “Svešķermenis”. Izstādes darbi reflektē cilvēka saikni ar pārējām sugām un dabu kopumā. Vai pastāv kāda būtiska, kvalitatīva atšķirība starp mums un citām dzīvības formām? Doma par cilvēku kā radības kroni ir dziļi iegravēta mūsu apziņā un kultūrā, bet vai tās ietekme ir labvelīga? Kā mainītos mūsu rīcība, ja mēs izjustu sevi kā līdzīgus, nevis pārākus, kā dabas produktu, nevis tās valdnieku? Vai cilvēks ir kļuvis par svešķermeni dabas ainā? Māksliniece uzsver, ka katrs ir aicināts atrast savas personīgās atbildes uz šiem jautājumiem, bet ir svarīgi sev tos uzdot. Darbu radīšanai ir izmantots viens no senākiem mākslas materiāliem – ogle. Tajos attēlotie abstraktie miesas fragmenti ir mistiski un divdomīgi. Dabas formu vijīgās aprises kontrastē ar ģeometriskiem elementiem, brīdinošās krāsās radot daudzslāņainu vēstījumu. Veronika Frolova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Piedalās izstādēs kopš 2010. gada, bet 2011. gadā izveidoja savu pirmo personālizstādi galerijā “Birkenfelds”. Māksliniece strādā arī grāmatu dizaina jomā, 2017. gadā klajā nāca pirmā viņas uzrakstītā un ilustrētā bērnu grāmata.
Līdz 4. oktobrim Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā norisinās festivāls “Survival Kit 11”. Festivāla nosaukums “Būt drošībā ir bīstami” (Being Safe is Scary) aizgūts no mākslinieces Banu Džennetoglu (Banu Cennetoğlu) 2017. gadā speciāli izstādei “Documenta 14” radītā darba. Teksts ir aizgūts no grafiti, ko māksliniece pamanīja uz Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes sienas, kad 2016. gada martā tika parakstīta ES un Turcijas vienošanās par bēgļiem. Pārkāpjot starptautiskos likumus par bēgļu aizsardzību, vienošanās piespieda izdot Turcijai katru nelegālo Grieķijas robežšķērsotāju. Pagaidu nometnes Grieķijas salās kļuva par aizturēšanas vietām uz nenoteiktu laiku, vairojot izmisumu, trauksmi un pašnāvību skaitu. Pārņemot šo neviennozīmīgo nosaukumu, Survival Kit 11 iesaistās plašākās diskusijās par drošību un politisko vardarbību. Šī izstāde cenšas iezīmēt, kāpēc steidzami nepieciešams mainīt pieņēmumus par drošību, mēģinot šo jēdzienu no jauna savienot ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi. Mākslinieki: Muhammad Ali, Apparatus 22, Sabian Baumann, Sabian Baumann & Karin Michalski, James Bridle, Anna Dasović, Alexis Destoop, Envija, Silje Figenschou Thoresen, Robert Gabris, Evita Goze, Johan Grimonprez, Saskia Holmkvist, Ellen Nyman, Corina Oprea, Alevtina Kakhidze, Klara Källström & Thobias Fäldt, Polina Kanis, Yazan Khalili, Omar Mismar, Katrīna Neiburga, PEROU, Katarina Pirak Sikku, Sauli Sirviö, Līga Spunde, Imogen Stidworthy, Pilvi Takala, Martta Tuomaala, Evita Vasiļjeva, Sigrid Viir, Emma Wolf-Haugh.
Līdz 9. oktobrim bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” norisinās jaunākās mākslinieku paaudzes grupas izstāde “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”, kurā septiņi mākslinieki ar speciāli šai izstādei radītu darbu starpniecību risina jautājumus par totalitātes un totalitārisma ideju iespējamību mūsdienu kultūrā. Izstādes kuratore Auguste Petre aicinājusi tajā piedalīties 20. gs. 90. gados Latvijā dzimušos māksliniekus Ainu Bikši, Krišjāni Elviku, Annemariju Gulbi, Madaru Kvēpu, Miķeli Mūrnieku, Alisi Sondori un Jāni Šneideru, un mēģināt atgriezties pie šiem mūsdienu vizuālajā mākslā mazāk pētītajiem politiskajiem jēdzieniem. Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.
Līdz 18. oktobrim Tallinas ielas kvartālā skatāma Latvijas un Igaunijas atkritumu mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kurā skatāmi mākslas darbi, ko veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki ar mērķi pievērst uzmanību atkritumu problēmai un pārmērīga patēriņa dzīvesveidam. Tallinas ielas kvartāls ir jau sestā un pēdējā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi 14 mākslas darbi. Mākslas darbi veidoti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Tie variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai. Izstādē piedalās: Varvara un Mars (EE); Jākobs Kirkegārds (DK); Marta Murats (EE); Kiwa (EE); Ansis Starks (LV); Andrē Avelas (NL/PT); “Mikroklimatu laboratorija” Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL); Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV); Ieva Krūmiņa (LV); Džeraldīne Huarez (SE/MX); Džastins Tailers Teits (CA); Vilems Boels (BE); Timo Tots (EE); Elēna Redaellī (NO/IT).
Līdz 25. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma izstāde “Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc”. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, veidojot Riharda Zariņa daudzpusīgajai radošajai darbībai veltītu izstādi, vēlas uzsvērt mākslinieka unikalitāti Latvijas kultūrvides kontekstā. Viņš radījis par simboliem uzskatāmas liecības Latvijas kultūrtelpā (Latvijas ģerboni, naudaszīmes, pastmarkas, Latvju rakstus u.c.), izveidojis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcu un bijis tās vadītājs (1921–1936). Jaunajā valstī veidojis Latvijas Valstspapīru spiestuvi un vadījis to (1919–1933), kā arī atstājis lielu skaitu stājgrafikas darbu, kuros akcentējis nacionālromantisko tēlainību, kas ļauj iekļaut viņu 19. un 20. gadsimta mijas simbolistu lokā. Rihards Zariņš pamatoti tiek uzskatīts par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju, oforta tehnikas izkopēju un popularizētāju. Izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē sniedz ieskatu visās Riharda Zariņa radošās darbības nozarēs, aptverot meistara daiļradi vairāk nekā 40 gadu garumā.
Līdz 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa (Hsiao Chin) retrospektīva izstāde “Mans sākums ir manas beigas”. Sjao Ciņs ir dzimis Šanhajā 1935. gadā, un viņa daiļradi piesātina dziļa izpratne par ķīniešu kultūru; tikpat lielā mērā no viņa gleznām staro zināšanas arī par Eiropas mākslas vēsturi. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados viņš kopā ar domubiedriem dibināja pirmo ķīniešu abstraktās mākslas apvienību – Ton-Fan mākslas grupu; viņš bija arī tas, kurš sešdesmito gadu sākumā Milānā (Itālijā) lika pamatus Eiropas avangarda kustībai “Movimento Punto”. Kopā ar tādiem māksliniekiem kā Lusio Fontana viņš palīdzēja veidot Eiropas abstrakto glezniecību. Rotko centrā eksponētajās mākslinieka gleznās ir sakausēti Rietumu un Āzijas glezniecības un kultūras elementi, radot dramatisku iespaidu caur Ķīnai raksturīgo otas triepienu satikšanos ar Eiropas glezniecības krāsu paleti, caur budisma un Rietumu modernisma valodu. Sešdesmito gadu beigās Sjao Ciņs devās uz ASV un 1968. gadā iepazinās ar Marku Rotko. Šī retrospektīva ietver darbus no 1959. gada līdz šodienai. Viņa darbi atrodami daudzos no pasaules lielākajiem muzejiem – no Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja Pekinā līdz Metropolitēna muzejam Ņujorkā; no Nacionālās modernās mākslas galerijas Romā līdz Gimē Nacionālajam Āzijas mākslas muzejam Parīzē.
Laikmetīgās tēlniecības festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020” šogad norisinās līdz 31. oktobrim, apskatot tēmu “Demokrātijas brīnumi”. Tēlniecības kvadriennāle norisinās jau 13. reizi, un kopš 1972. gada tā ir bijusi platforma gan Latvijas, gan pasaules pieredzi guvušo mākslinieku radošajam darbam, gan jauno talantu atpazīstamības veicināšanai, kā arī starptautiskas mākslinieku kopienas stiprināšanai. Šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatību, festivāla organizatori piedāvā apskatīt 12 mākslas darbus pilsētvidē, kur iespējams ievērot distancēšanos un drošības pasākumus. Festivāla ietvaros jaunus darbus radījuši mākslinieki Linda Boļšakova kopā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi un pētnieci Dr. biol. Daci Kļaviņu, Valdis Majevskis, Karlīna Simeona Mežecka, apvienība +K+M+B, Ance Vilnīte, Donatas Mockus, Gundega Evelone un Andris Landaus, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Miķelis Mūrnieks, Viesturs Reinis, Anda Poikāne kopā ar Beati Poikāni un Mariju Luīzi Meļķi.
Līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisinās izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”, veltīta rotaļlietu attēlojumam mākslā. Projekta autori saturiski pievēršas rotaļāšanās tēmai un tās atspoguļojumam Latvijas profesionālajā mākslā, aicinot uz sarunu par rotaļāšanās būtību un attīstību digitālajā laikmetā, kā arī rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, rūpes un atbildība. Izstādes vēstījums iezīmē arī trauslo robežšķirtni mūsdienās starp spēlēšanos fiziskajā un digitālajā vidē, ģimenēm sastopoties ar jauniem izaicinājumiem, jo 21. gadsimta bērnība norisinās jaunu tehnoloģiju, vērtību un dzīvestila apstākļos. Kopējā ekspozīcijas noskaņa apstiprina, ka apskaujama un samīļojama rotaļlieta ir laimīgas bērnības nemainīgais fundaments, ko pauž arī mākslinieku portretētie bērni un viņu rotaļdraugi. Izstādei atlasīti darbi no muzeja krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām, aptverot laika periodu no 20. gadsimta sākuma līdz 21. gadsimta sākumam. Ekspozīcijā redzams izcilu meistaru – Jāzepa Grosvalda, Oto Skulmes, Niklāva Strunkes, Aleksandras Beļcovas, Līvijas Endzelīnas, Leo Kokles, Aleksandras Briedes – veikums, kā arī mūsdienās strādājošu mākslinieku – Edvarda Grūbes, Jura Dimitera, Ievas Jurjānes, Frančeskas Kirkes, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Elīnas Brasliņas – radītais.
Līdz 1. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”. Tā ir veltījums nemiera garam tā dēvētajā “post-optiskā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirms-tehnoloģiju ēras ar tajā valdošajiem reiviem un deju grīdām, pieaugoši izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona. Izstādē piedalās: 0.0.01.0.0., Džeims Bridls, Merlins Kārpenters, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Voldemārs Matvejs, Viktorija Modesta, Ieva Rubeze, Aleksandra Samuļenkova, Elza Sīle.
10. septembrī ar izstādi “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā” durvis ver Zuzeum, jauns mākslas centrs Rīgā un Zuzānu kolekcijas mājvieta. 2017. gadā dibinātais Zuzeum ir mākslas kolekcionāru un mecenātu Dinas un Jāņa Zuzānu investīcija Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona mākslas infrastruktūrā. Zuzeum aicina piedzīvot mākslu divās izstāžu zālēs ar 1100 kvadrātmetru platību, skulptūru dārzā, kafejnīcā un jumta terasē. Pirmā Zuzeum izstāde sniedz ieskatu Zuzānu kolekcijas jaunieguvumos un piedāvā apmeklētājiem starptautisku mākslas pieredzi Rīgā. Visi izstādē apskatāmie 43 mākslinieku darbi tapuši pēc 2000. gada, un to autori ir mākslinieki ar dažādu izcelsmi un pieredzi no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Kamerūnas, Dienvidāfrikas, Indijas, Meksikas un ASV. Izstādē ir redzami lielformāta mākslas darbi – gleznas, skulptūras un dekoratīvā māksla – par mūsdienu cilvēkam un sabiedrībai svarīgām tēmām: identitāte, tehnoloģijas, citplanētieši, viltus ziņas, robežu pārvarēšana, daba, saknes, eskeipisms, nāve, vientulība, pašizziņa, cerība, izglābšanās. Izstāde būs skatāma līdz 8. novembrim.
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros līdz 13. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100” – veltījums vairs neeksistējošai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs. Gandrīz simt sešdesmit gadi šķir pirmo zināmo Jāņa Staņislava Rozes gleznu “Helēnas Cimzes portrets” (1851) no latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas grafikas lapas “Zvaigžņu lauks” (2010). Abi tik atšķirīgie darbi pieder pie vizuālās mākslas pārlaicīgās dimensijas. Abi iemieso simtgadnieka Valsts mākslas muzeja un tā pēcteča Latvijas Nacionālā mākslas muzeja misiju – krāt, glabāt un popularizēt labāko, ko radījuši mākslinieki. Latviešu mākslas kolekciju izstādē pārstāv nesenās pagātnes klasiķi un laikabiedri Jūlijs Feders, Kārlis Hūns, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkalns, Jāzeps Grosvalds, Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Kārlis Padegs un citi. Ārzemju mākslas kolekcijas izstādē parādītas ar Ķīnas un Japānas mākslas priekšmetiem, ko muzejam 20. gadsimta 20. gados dāvināja Tālajos Austrumos dzīvojošie latvieši, beļģu mākslas apjomīgo dāvinājumu kā starpvalstu diplomātijas piemēru 30. gadu sākumā, dāņu stiklu un keramiku, Rietumeiropas porcelānu un sudrabu, kā arī krievu mākslas paraugiem. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas, arhīva dokumenti, grāmatas un katalogi.
MULTIMEDIJU UN FOTOGRĀFIJAS IZSTĀDES
No 9. līdz 13. septembrim norisināsies starptautiskais mediju mākslas festivāls ARS ELECTRONICA 2020, kura tēma “Keplera dārzos” iezīmē tiešsaistes ceļojumu “jaunajā” pasaulē – jaunajā normalitātē, kuras daudzveidību savās izstādēs jeb dārzos atklās mediju mākslinieki un institūcijas no vairāk nekā 120 pilsētām piecos kontinentos. Latviju festivāla tiešsaistes programmā pārstāvēs Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija [MPLab], kas kopš 2006. gada organizē starptautiskus jauno mediju mākslas un izglītības notikumus Liepājā, kā arī citviet Latvijā un ārzemēs, un RIXC – jauno mediju kultūras centrs Rīgā. MPLab dārzu Planting a Resort for Mental Ecology veido darbi, kuros divpadsmit Liepājas mediju mākslinieki (Maija Demitere, Krista Dintere, Rogier Jupijn, Diana Lelis, Tija Plāce, Andrejs Poikāns, Andra Strautiņa, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Paula Vītola, Spāre Vītola, Milda Ziemane / Kuratore: Anna Priedola) veic savas mentālās ekoloģijas izpēti un dziedinošus rituālus garīgās labklājības uzlabošanai. Paula Vītola, uzskatot, ka ziņkārību un veicinošas jaunas pieredzes pagarina dzīvi un uzlabo tās kvalitāti, ar stīmpanku laika analogajām tehnoloģijām transformē dabā sastopamo gaismēnu frekvences sadzirdamā skaņā, bet Maija Demitere un Rohīrs Župēns (Rogier Jupijn, NL) pievēršas lēnajam dzīvesveidam arvien straujākajā laikmetā, un skatītājam piedāvā kopā ar viņiem baudīt teledārzniecības pieredzi. Ieva Vīksne un Līga Vēliņa veido virtuālas, trīsdimensionālas datu skulptūras, ļaujot mobilajām lietotnēm mērīt un kvantificēt savus ikdienas pārdzīvojumus. Savukārt Tija Plāce radījusi dziedējošu dabas pieredzes simulatoru lietošanai mājas apstākļos – jebkuras viedierīces ekrānā. Izstāde aplūkojama tiešsaistē. Tiešsaistes ARS ELECTRONICA programmu iespējams aplūkot arī MPLab telpās Liepājā.
MPLab dārza programmā arī tiešsaistes performances:
12. septembrī plkst 22.00 – 23.00 pēc Latvijas laika Ievas Vīksnes smadzeņu darbības vadīta muzikāla performance
13. septembrī plkst. 14.00 – 15.00 pēc Latvijas laika fotofoniska* vides izpēte mākslinieces Paulas Vītolas vadībā
Performances aplūkojamas tiešsaistē minētajos laikos: resort.aste.gallery
Līdz 26. septembrim RIXC galerijā skatāma jaunās mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Orgatopija”, kur būs novērojams kā augsnes ainavas un tehnoloģiskais piesārņojums pārtop mākslas darbos. “Orgatopija” ir manipulatīvs augu izturības pētījums, vairāku mēnešu garumā autorei ietekmējot to fizioloģiju ar dažādiem mehāniskiem paņēmieniem. Apvienojot šos pārmaiņām pakļautos augus ar citiem sadzīviski neorganiskiem materiāliem un elektroniskiem risinājumiem, tika izveidota video projekcija un sešas biomorfisku, kinētisku hiperobjektu instalācijas. Kristīne Krauze-Slucka ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada. Šogad Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju.
Līdz 4. oktobrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Aļņa Stakles (1975) personālizstāde “Ne zirgs, ne tīģeris”. Aļņa Stakles darbi ir par Ķīnu un nejaušībām, kas iezīmē ikviena cilvēka ceļu. To vizuālā retorika ir vērsta uz to, kā cilvēki identificējas ar kādu konkrētu vietu vai situāciju, kādi rituāli kalpo sociālu saikņu nodibināšanai un kur ir privātā un kolektīvā robežas. Iespējams, patiesākais ceļš, lai atklātu vietas un laika garu, ir spēt ieraudzīt īpašo vienkāršajā un ikdienišķajā, kas arī ir šo darbu pamatā. Izstādē redzamās fotogrāfijas tapušas vairāku ceļojumu laikā (no 2013. līdz 2017. gadam ) uz Ķīnu.
No 12. septembra līdz 18. oktobrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālie notikumi – divas starptautiskas izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6x6/36”. Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Savukārt “6x6/36” autors ir kurators Žana Liks Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR). Izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” atsaucas uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tā arī turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra” par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Izstādē “Ekrāna ēra II: Ainava” ar pārdomām un atziņām dalās 10 starptautisku atzinību guvuši mākslinieki: Emilija Škarnulīte (Emilija Škarnulytė, LT), Mārtiņš Ratniks (LV), Rikards Aleksandesons (Richard Alexandersson, SE), Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell, NO), Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) un Kerts Vīarts (Kert Viiart, EE), Tuomo Rainio (Tuomo Rainio, FI), Santa France (LV), Eva Stenrama (Eva Stenram, SE), Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson, NO).
Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR) izstādi “6x6 / 36”, kas būs apskatāma Intro zālē, var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības Nunc iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā utt.). 6 x 6 / 36 piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no ‘baltā kuba’ sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu, “6x6/36” attīsta jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.
Līdz 28. oktobrim ISSP Galerijā norisinās viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 programmas kulminācijas notikumiem – latviešu mākslinieka Andreja Strokina (1984) personālizstāde “Kosmiskās skumjas”, kuras pamatā ir no 2014. līdz 2019. gadam tapusi darbu sērija. “Kosmiskās skumjas” ir vizuāla dienasgrāmata un eksperiments ar nolūku privātu pieredzi padarīt par publisku. Apvienojot impulsu tūlītēji dalīties ar attēlu sociālajos tīklos un blāvi zilganus, graudainus filtrus, sērija reflektē par mūsdienu digitālās paaudzes nostalģiju pēc analogā laikmeta. Tā piedāvā jaunu pieeju ielu fotogrāfijai, kas iet rokrokā ar tehnoloģiju attīstību, nevis pieturas pie dokumentālās ielu fotogrāfijas tradīcijas. Šķietami amatieriskā mobilā tālruņa tehnoloģija fotogrāfu padara par neredzamu novērotāju. Andrejs Strokins ir latviešu fotogrāfs, kas dzīvo un strādā Rīgā. Viņš darbojas dažādos dokumentālās fotogrāfijas laukos, kā arī izmanto vernakulāro fotogrāfiju un atrastus attēlu arhīvus. Strokins piedalījies grupu izstādēs un veidojis personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tostarp 2016. gadā Baltijas paviljonā Venēcijas Arhitektūras biennālē un festivālā Unseen Amsterdam, 2017. gadā – kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā un Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā. 2018. gadā mākslinieks piedalījies Rīgas Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas biennālē, bet pērn – laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit. Andrejs Strokins saņēmis virkni godalgu, to skaitā prestižo Foam Talents balvu. Līdztekus personīgajiem projektiem Strokins nodarbojas ar komerciālo fotogrāfiju, lielākoties reportāžas un portretu žanrā.
Apskatu sagatavoja Kristīne Markus
Reklāmkarogs: Kristīne Markus