29.04.2025.
Agnese Tauriņa
Kad mode un vēsture savijas kopā, jeb Parīzes must see
Šoreiz braucienam ir konkrēts mērķis. Viens no tiem ir Dolce&Gabbana ceļojošās izstādes “Du Cœur à la Main” (No sirds līdz rokām) apmeklēšana. Nedaudz atkāpjoties laikā, pagājušā vasarā nevarēju visu apvienot un izvēlē starp Dolčes izstādi Milānā un Vincenta Pītersa (Vincent Peters) foto personālizstādi Romā, izšķīros par labu pēdējai, ko nenožēloju ne mirkli (visiem, kuri kaut nedaudz ir "iekšā" fotogrāfijā, iesaku ja sanāk, apmeklēt viņa izstādes, vincentpetersstudio.com). Bet nu atgriežoties pie ģeniālajiem itāļu dizaineriem – Domenico Dolce un Stefano Gabbana, un viņu izstādes, kas pabijusi Milānā, kā uz nākamo aizceļoja tieši uz Modes meku Parīzi, (Grand Palais, 2025. gada 10. janvāris – 2. aprīlis). Tiem, kas saskuma, uzzinot, ka izstāde Parīzē jau ir beigusies, ir laba ziņa – tā ir ceļojošā! No 14. maija līdz 13. augustam tā būs apskatāma Romā. Kā mēdz teikt – visi ceļi ved uz Romu.
Mazliet “sausās statistikas” izstādē apskatāmi vairāk nekā 200 augstās modes tērpi un 300 rokām darināti aksesuāri, tostarp darbi, iedvesmoti no Sicīlijas keramikas un Murano stikla. Desmit tematiskās telpas atspoguļo Itālijas kultūras bagātību – no operas un baroka līdz folklorai un arhitektūrai. Apģērbi izceļas ar izsmalcinātu mežģīņu izšuvumu un zeltītām aplikācijām. Īpašs akcents – izstādes laikā notiek tiešraides demonstrācijas, kur Milānas ateljē šuvējas rāda augstās modes darināšanas procesu, uzsverot amatniecības nozīmi mūsdienu modē.
Taču šie vārdi nenodod to, ko izjutu, ieejot Grand Palais. Neskatoties uz to, ka man bija jābildē, jānovēro un jāuzsūc vizuālā un skaņu informācija, esmu patiesi pārsteigta – un labā nozīmē. Jo, būsim godīgi, ne visi ir šī modes nama fani vai piekritēji (es tai skaitā), taču šī izstāde ir fenomenāla no daudziem aspektiem. Scenogrāfija, dramaturģija – viss ir izcili. Katrs stūrītis šķiet pārdomāts līdz pēdējai detaļai, radot sajūtu, ka esmu nevis izstādē, bet teātra izrādē, kur mode saplūst ar mākslu un sajūtām. Zāļu iekārtojums – melnas samta portjeras, kas atklāj vienu pārsteigumu pēc otra – tikai pastiprina šo pieredzi. Tas nav tikai vizuāls baudījums – tā ir pieredze, kas aizskar arī emocionāli. Manī pamodās dziļāka izpratne par šo modes namu un tā estētiku. Pat ja iepriekš nejutos kā Dolce&Gabbana piekritēja, pēc šīs izstādes nav iespējams palikt vienaldzīgai. Tāpēc... es maijā braukšu arī uz Romu. Šoreiz – bez fotokameras, vienkārši baudīt.
Apmeklētāji tiek iepazīstināti ar modes nama ikoniskajām kolekcijām caur desmit tematiskajām telpām – sākot no baroka, sicīliešu folkloras līdz mūsdienīgai arhitektūrai. Liela uzmanība tiek veltīta detalizētajiem rokdarbiem, piemēram, mežģīnēm, izšuvumiem, rotājumiem un zeltītām detaļām. Izstāde nav tikai par modi – tā iekļauj arī tradicionālās mākslas formas: Murano stiklu, sicīliešu grozu pinumus un mozaīkas. Dolce&Gabbana vēlas uzsvērt saikni starp sirdi (radošumu) un rokām (amatniecību).
Līdzās apģērbiem redzami arī skices, video instalācijas un dokumentāli kadri no dizaina procesa. Apmeklētāji tiek aicināti uztvert modi kā daļu no kultūras un tautas identitātes. Dolce&Gabbana dizaineri ir vairākkārt uzsvēruši, ka modei jāsaglabā “cilvēcīgais pieskāriens” – kvalitāte un dvēsele. Šī ideja īpaši izcelta viņu izstādēs, kur viņi demonstrē, kā idejas pārtop realitātē, uzsverot amatniecības nozīmi un roku darbu modes radīšanā.
Abi dizaineri bieži ir pauduši, ka viņu mērķis ir iedvesmot un nodot savu kaislību jaunajām paaudzēm, saglabājot autentiskumu un roku darbu nozīmi mūsdienu tehnoloģiju pasaulē. Viņi uzskata, ka modes pamatā ir ne tikai vizuālais izskats, bet arī stāsts, sajūtas un kultūras mantojums. Šī pieeja atspoguļojas arī viņu kolekcijās, kurās tiek izmantoti tradicionāli itāļu amatniecības elementi, piemēram, Sicīlijas keramika un Murano stikls, lai radītu unikālus un emocionāli piesātinātus tērpus.
Nākamais pieturas punkts ir ikoniskā Dior Galerija – La Galerie Dior, 26 Avenue Montaigne, Atvērta 2022. gadā, galerija atrodas Christian Dior vēsturiskajā namā, Maison Dior. Jau ienākot, aizraujas elpa. Viena no iespaidīgākajām daļām ir kāpņu “korsetes spirāle”, kur vairāk nekā 1 800 miniaturizēti modeļi izvietoti kā kolāža.
Atkal mazliet "sausās" informācijas. Šī pastāvīgā izstāžu telpa atrodas Dior modes nama vēsturiskajā galvenajā mītnē. Tā piedāvā ieskatu Kristiana Diora mantojuma un radošuma pasaulē, izceļot zīmola attīstību un ietekmi uz modes industriju. Galerijā aplūkojami ikoniski tērpi, aksesuāri, skices un fotogrāfijas, kas ilustrē Dior modes nama vēsturi un radošo procesu. Apmeklētāji var izsekot zīmola evolūcijai un iepazīt tā ietekmi uz mūsdienu modi. Tā ir pastāvīga izstāde, kas piedāvā unikālu ceļojumu caur Dior modes nama vēsturi, kur telpas iekārtotas kā scenogrāfiski ceļojumi – no Dior dzīvokļa līdz ateljē darbnīcai. Redzamas modes skices, audumu paraugi, piederumi un foto arhīvs. Galerija savā ekspozīcijā izceļ Dior piecus radošos direktorus – no Christian Dior līdz Maria Grazia Chiuri. Izstāde parāda ne tikai modi, bet arī Dior ietekmi uz kino (ir iespēja noskatīties filmu kadrus, kur izmantoti kuturjē radītie tērpi), mākslu un sabiedrību.
Tiek izmantotas digitālās instalācijas, lai ilustrētu skiču atdzīvināšanu uz mēles. Galerija ir arī simbols franču luksusa modes nemainīgajam šarmam. Pārvietojoties starp zālēm ir viegli zaudēt laika izjūtu, jo informācijas ko uztvert ir tik ārkārtīgi daudz, ka ir jāizvēlas, uz ko koncentrēt savu uzmanību. Arī es šo izstādi apmeklēju jau otro reizi (pirmajā apzināti devos bez fotokameras) Ir iespējams vērot arī produkta tapšanu – piemēram, manā apmeklējuma laikā tika veidots Lady Dior somas rokturis.
Un pēdējais mans apmeklējuma mērķis, modes izstāde Luvrā – “Louvre Couture. Objets d’art, objets de mode”, (2025.gada 24. janvāris – 21. jūlijs). Šī ir pirmā reize, kad Luvras muzejs pilnībā veltī izstādi modei, apvienojot klasiskās mākslas šedevrus ar augstās modes darbiem. teju 100 tērpi un aksesuāri no 45 modes namiem, tostarp Chanel, Balenciaga, Yohji Yamamoto, Dolce&Gabbana, Pacco Rabbane, Schiaparelli, ir izstādīti līdzās Luvras mākslas kolekcijām. Izstāde piedāvā jaunu skatījumu uz modi – kā uz mākslas formu ar līdzvērtīgu vēsturisku svaru, un ir ievērojams pagrieziena punkts mākslas un modes dialogā. Izstādes dizainu veidojusi Natālija Krinjēra (Nathalie Crinière, viņa arī Dior galerijas autore), kura pazīstama arī ar citiem ievērojamiem modes projektiem. Tā kā tērpi tiek izstādīti blakus gleznām, skulptūrām un vēsturiskām relikvijām, veidojot vizuālu dialogu, brīžiem tās ir pat kā medības, jo daži apģērbi tik ļoti iederas ekspozīcijā, ka pirmajā brīdi tos pat nepamani. Domāju, ka daļai eksponēto aksesuāru tomēr pagāju garām, jo izstāde kopumā aizņem 9000 kvadrātmetru platību. Modes darbi izvēlēti tā, lai atbilstu konkrētiem muzeja mākslas stiliem un laikmetiem. Daži tērpi īpaši radīti tieši šai izstādei.
Objekti, ko īpaši interesanti uzmeklēt:
Chanel: Karl Lagerfeld izstrādāja izšūtu jaku, kuras motīvs ir iedvesmots no 18. gadsimta zila un balta skapja, kas atrodas Luvras kolekcijā. Christian Dior: Izstādes atklāšanas tērps ir zīda kleita ar Saules karaļa motīvu, kas izvietota baroka portreta priekšā, attēlojot Luiju XIV. Balenciaga: Demna radīja 3D drukātu bruņu kleitu, kas izvietota blakus franču karaļa Henrija II autentiskajām bruņām, radot saikni starp mūsdienu modi un vēsturisko bruņojumu. Iris van Herpen: viņas arhitektoniskā pavasara-vasaras 2012. gada augstās modes kleita "Cathedral" ir iedvesmojusies no gotiskajām katedrālēm un Luvras relikvijām. Versace: Gianni Versace 1997. gada metāla tīkliņa kleita, rotāta ar Swarovski kristāliem un zelta izšuvumiem, iedvesmota no Bizantijas krustiem un sengrieķu pepluma kleitām. Christian Louboutin: "Marie Antoinette" kurpes no 2008. gada rudens/ziemas kolekcijas, kas izstādītas kopā ar 18. gadsimta franču mēbelēm.
Parīze – nieka 2,5 stundu attālumā – vienmēr ir lieliska vieta, kur smelties jaunu iedvesmu radošajiem procesiem.
DIOR
DOLCE&GABBANA
Louvre Couture
Visas fotogrāfijas šajā galerijā ir autora īpašums