09.03.2022.
Miniatūru māksla III: Mikro māksla
Divdesmitā gadsimta vidū miniatūru mākslas attīstībā notika jauns pavērsiens. Tiecoties uz neiespējamo un cenšoties pārkāpt cilvēka ķermeņa robežas, parādījās mākslas darbi, kuri bija tik niecīgi, ka bija ieraugāmi tikai ar mikroskopa palīdzību.
Lai radītu tik ārkārtīgi smalkus darbus, autoram ir nepieciešams apgūt īpašu koncentrēšanās tehniku un kontrolēt elpošanu līdzīgi kā jogam. Mērķis ir panākt sirdspukstu palēnināšanos un pilnīgu roku nekustīgumu pauzēs starp sirdspukstiem, jo asiņu pulsēšana izraisa neapzinātas pirkstu kustības. Darbībai mikrolīmenī jānorit pilnīgi sterilā, burtiski askētiski norobežotā vientulībā. Darbs šādā mērogā ir milzīgs izaicinājums pacietībai, neskaitāmas reizes var iejaukties vissīkākie neparedzētie apstākļi un viss jāsāk atkal no gala. Katra vissīkākā neprecīzā kustība vai nieka puteklītis var pilnībā iznīcināt darbu. Bieži izmantotie instrumenti, kā arī izejmateriāli ir metāliski (piemēroti veidošanai ir zelts un varš, jo tie ir mīksti), kas nozīmē, ka jārēķinās ar statisko elektrību. Izlādēšanās rezultātā kādas darba detaļas var negaidīti atgrūsties un pazust uz neatgriešanos. Šajā jomā vissvarīgākā ir disciplinētība, un tikai pēc tam seko oriģinalitāte.
Šo prasmju apgūšanu pagaidām nepiedāvā apgūt neviena skola un katrs mākslinieks ir spiests pats izgatavot savus instrumentus un izstrādāt tehnoloģisko risinājumu, kas mēdz būt aizgūts no citām nozarēm, kā mikroķirurģija vai pulksteņu remonts. Izņēmums ir gadījumi, kad šī nodarbošanās tiek nodota no viena mākslinieka citam.
Pirmais pasaulē zināmais mikro miniatūru izgatavotājs ir armēnis Edvards Kazarjans (1923–2012), kurš sāka radīt unikālus nelielus mākslas darbus jau 16 gadu vecumā. 1947. gadā Erevānā tika atklāta pirmā viņa mikroskulptūru izstāde. Agrīnie Karazjana darbi bija no viena materiāla, taču prasmēm pieaugot parādījās kombinēti vairāku dārgakmeņu savienojumi. Viņš savas dzīves laikā kopumā radīja vairāk kā 600 mikrominiatūru. Pats autors radīšanas procesu apraksta sekojoši: “Skatos mikroskopā. Nostiprinu detaļu redzes laukā, uzlieku marles masku, lai neaizpūstu detaļas ar savu elpu. Rokas atbalstu uz speciāliem paliktņiem. Cenšos uzreiz trāpīt īstajā vietā un roku neatraujot. ar vienu kustību izveidot visu siluetu. Iesāktā līnija jāpabeidz uzreiz, jo otrreiz trāpīt tajā pašā vietā vairs nebūs iespējams. Redzēt, ko es daru nevaru, velku uz labu laimi. Tas, ka jaunībā biju vijolnieks un jau kopš bērnības zīmēju man ļoti palīdz. Katram darbam nepieciešami vidēji 20 000 mēģinājumu.” Karazjana darbarīki ir dārgakmeņu dobjamie grebļi ar ļoti smalku galu.
1977. gadā viņš savu darbus izstādīja Losandželosā, PSRS izstādē Armēnijas paviljonā. Los Angeles Times Kazarjana darbus toreiz nodēvēja par astoto pasaules brīnumu. Ar laiku Edvards Kazarjans sāka veidot arī asinhroni kustīgas mikro figūriņas, kuras pārvietojas elektromagnētiskā lauka ietekmē un tādas citiem atdarināt vēl nav izdevies (videofragments ar kustīgajām miniatūrām aplūkojams https://www.youtube.com/watch?v=fN_WgFrHzXU).. Šobrīd pie līdzīgu mikro miniatūru radīšanas strādā Kazarjana mazdēls, arī Edvards Kazarjans(1978 - ), kuru vectēvs sāka apmācīt tikai 2009. gadā, lai tehniskie noslēpumi neietu zudumā. Edvards Kazarjans juniors, sekojot vectēva pēdās, ir radījis jau aptuveni 200 mikrominiatūras. Kazarjana un viņa mazdēla darbiem Erevānā ir veltīts muzejs “Ter-Kazarjanu mikro mākslas muzejs”
1. Edvards Kazarjans seniors Čārlijs Čaplins, 1970tie gadi., zelts, https://ter-ghazaryans-micro-art-museum.business.site/#gallery
2. Edvards Kazarjans seniors Backgamon, obsidiāns zelts, https://allinnet.info/people/edward-ghazaryan-the-father-of-micro-miniature/
3. Edvards Kazarjans juniors Kariete ar kučieri, marmors, zelta pulveris, rīsa grauds, 2014 https://ter-ghazaryans-micro-art-museum.business.site/#gallery
4. Edvards Kazarjans juniors Mazais princis, pusdārgakmeņi, zelts, rīsa grauds , augstums 1,5 mm, 2015. http://eduardterghazaryan.com/little-prince/
Ar mikroskopisku skulptūru radīšanu nodarbojas arī citi mākslinieki visā pasaulē, lai gan viņu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels. Armēnijā darbojās Hagops Sandaldjans (1931-1990) un Rafiks Badaljans (1943-), Krievijā – Nikolajs Alduņins (1956-2009) Anatolijs Konenko (1956) un Vladimirs Anskins (1973-), Ukrainā – Mikola Sjardistijs (1937-) un Sergejs Teterins(1982-), Lielbritānijā – Vilards Vigans (1957- ), Taivānā - Čens Forn Šens ( 1956- ), Indijā –Malikarjuna Redijs (1981-) u.c.
Mākslinieks Hagops Sandaldjans ir dzimis Ēģiptē, armēņu mākslinieku ģimenē. Viņš jau agri uzrādīja dotības matemātikā un pusaudža gados sāka spēlēt vijoli. Lai gan ar mūziku viņš sāka nodarboties vēlāk nekā citi viņa vienaudži Ipoļitova-Ivanova mūzikas koledžā, viņš bija talantīgs un ātri pārspēja citus. Pēc izglītības iegūšanas, vinu uzaicināja pasniegt Erevānas konservatorijā. Tur viens no viņa studentiem bija tieši Eduards Kazarjans, kurš savu skolotāju iepazīstināja ar mikroskopisko skulptūru mākslu un atmodināja arī viņā interesi par šo nodarbošanos. Sandaldjans no 1970. gadu sākuma līdz 1980. gadam radīja 18 mikroskulptūras. Sandaljans 1980. gadā emigrēja uz ASV un izveidoto kolekciju bija spiests atstāt Armēnijā. Līdz savai nāvei viņš izveidoja vel 33 miniatūras. Sandaldjans saskatīja analoģijas starp mūziku un mikroskopisko miniatūru jo abas pieprasīja “ekstrēmu nodošanos, kaislību un ekstravaganci, kas transformēta un novadīta kontrolētās precīzās kustībās”. Viņš savas figūriņas mēdza arī izkrāsot, kā otu izmantojot cilvēka matu.
Armēnis Rafiks Badaljans ir dzimis Erevānā, pēc izglītības fiziķis, matemātiķis, kura karjera veidojusies dažādās pētniecības iestādēs, sākotnēji polimēru izpētes institūtā, vēlāk mikroshēmu un sensoru laboratorijā. Badaljans ar mikroskulptūru radīšanu sāka aizrauties salīdzinošu vēlu, ap 1985. gadu un, lai radītu savas skulptūras, galvenokārt izmanto dārgakmeņus. Skolas laikā viņš bija apguvis glezniecību un universitātē arī tēlniecības pamatus, tāpēc mākslas joma viņam nebija pavisam sveša.
5. Hagops Sandaldjans Pinokio, krāsots dārgakmens 1986. Foto: https://www.mjt.org/exhibits/hagop/Pinocchio.html
6. Hagops Sandaldjans Sarkangalvīte 1980tie, cilvēka mata daļiņas, putekļi, līme, krāsa. Foto: https://www.mjt.org/exhibits/hagop/redhood.html
7. Rafiks Badaljans Sēdošais eņģelis, ziloņkauls, smaragds, zelta tīrradnis, 12X18. Foto: https://www.youtube.com/watch?v=gkY0MBBgEYo&t=12s
8. Rafiks Badaljans Ikebana, rubīns, smaragds, pērle diametrs 150-170 mikroni. Foto https://www.youtube.com/watch?v=gkY0MBBgEYo&t=12s
Ukrainis Mikola Sjadristijs mikroskulptūru radīšanu apguva pašmācības ceļā un tā bija viņa aizraušanās gandrīz 50 gadu garumā. Viņš studējis Harkovas mākslas koledžā, pēc tam Harkovas Lauksaimiecības institūtā. Pēc institūta pabeigšanas strādāja par agronomu Aizkarpatos, vēlāk par inženieri Ukrainas Zinātņu akadēmijas institūtā. Viņš nodarbojās arī ar zemūdens peldēšanu profesionālā līmenī. Spēja ilgstoši aizturēt elpu, kas vajadzīga zemūdens sportā, noderēja arī strādājot ar mikroskulptūrām. Izmantotie materiāli ir zelts, marmors, stikls un sēklas. Viņa izgatavotās figūriņas sastāv no daudzām detaļām, kas raisa skatītājā vēl lielāku apbrīnu. Piemēram 3,5 mm garais buru kuģis, veltīts rakstnieka Aleksanda Grīna piemiņai, sastāv no 337 detaļām. Viņa darbi ir ne vien tehniski sarežģīti, bet arī ļoti izsmalcināti un harmoniski ar izsvērtu kompozīciju. Raksturojot darbu ar miroskulptūrām Sjardistijs komentē: “Ir nepieciešamas zināšanas un pieredze dizainā, kompozīcijā un plastikā, labi jāpazīst visi izmantojamie materiāli un jābūt spējīgam kontrolēt savu ķermeni.”
9. Mikola Sjardistijs Aleksandra Grīna piemiņai, garums 3,5 mm, zelts, 1975. Foto: http://microart.kiev.ua/en/gallery/in-memory-of-alexander-grin
10. Mikola Sjadristijs Apciemojot mūžību, vīnogas sēklina, zelts, 1980. Foto: http://microart.kiev.ua/en/gallery/visiting-eternity
11. Mikola Sjadristijs Jūra, rīsa grauds, zelts, krāsa 2005. Foto: http://microart.kiev.ua/en/gallery/sea
Krievijas mākslinieks Nikolajs Alduņins savas mikroskulptūras veido no metāla. Par savu aizraušanos viņš stāsta sekojoši: “No bērnības mani piesaistīja metāls un viss, ko no tā varēja izgatavot. Sākumā es strādāju par atslēdznieku, tad par virpotāju un apguvu metālapstrādes noslēpumus. Vienu dienu man radās ideja izkalt blusu. Es gribēju pierādīt, ka ne velti rakstnieks Nikolajs Leskovs savā stāstā “Dzelzs blusa” slavēja izcilo Tulas meistaru prasmi (stāstā, lai pārspētu caram Anglijā uzdāvināto dejojošo dzelzs blusu, Tulas meistari izgatavoja citu blusu – apkaltu ar pakaviem uz kuriem iegravēts cara vārds un nosūtīja angļiem) Es gatavojos tam divus gadus un tad piesēdos pie mikroskopa. Kad pēc trim mēnešiem darbs bija pabeigts, es sapratu, ka turpināšu.” Alduņins uzskata, ka cilvēka dzīves mērķu piepildījums atkarīgs no kaislības: jo lielāks mērķis jo lielākai vajadzētu būt arī kaislībai. Viņš dod arī padomu citiem māksliniekiem: “Raizēties nedrīkst. Viss, ko tu jūti savā dvēselē tiek pārnests arī uz rokām.”
12. Kukriniksi, ilustrācija Nikolaja Leskova stāstam Dzelzs Blusa. Foto: https://www.goodreads.com/book/show/24874306-the-steel-flea
13. Nikolajs Alduņins, Blusa ar pakaviem iemauktiem un segliem, metāls, zelts, 2000-2009. Foto: https://mymodernmet.com/master-of-miniatures-nikolai/
14. Nikolajs Alduņins, Velosipēds, metāls, superlīme, adata, 2000-2009. Foto: https://mymodernmet.com/master-of-miniatures-nikolai/
Taivānas mākslinieks Čens Fong Šens pirms sāka interesēties par mikroskulptūrām strādāja Centrālajā gravējumu un poligrāfijas rūpnīcā. Viņa uzdevums bija, strādājot ar spēcīgiem palielināmajiem stikliem un metāla adatām, izgatavot gravējamās plāksnes. Čens pirmo reizi ieinteresējās par miniatūru mākslu, uzzinot, ka senos laikos ķīniešu studenti, lai krāptos eksāmenos izmantoja miniatūras grāmatiņas, ne lielākas par 10 cm. Čens, izlēma pamēģināt vai arī viņš var izgatavot, kaut ko tik mazu un rezultātā izgatavoja grāmatiņu, kas bija tikai 0,08 cm plata. Mikroskulptūriņas un mikrogravējumus viņš uzsāka kā brīvā laika hobiju. Čens savām mikroskulptūrām izmanto ļoti dažādus materiālus – papīru, koku, smiltis, bambusu, kokvilnu, akmeņus, metālu kā arī dažādus saimniecībā atrodamus objektus kā zobu diegu un zobu bakstāmos kociņus, sērkociņus, nūdeles, arbūza sēklas utt.. Eksotiskākie materiāli ir skudru galvas un mušu un spāru spārni.
15. Čens Fong Šens, Pandas, metāls, sveķi, mazākā panda 0.07 mm, 2009. Foto: http://en.people.cn/102774/8037941.html
16. Čens Fong Šens, Sikas brieži, 2017.
Foto: https://news.cgtn.com/news/3d3d414d314d6a4e79457a6333566d54/share_p.html
Jamaikiešu izcelsmes Lielbritānijas mākslinieka Vilarda Vigana ceļš pie mikroskulptūrām bija nedaudz atšķirīgs no pārējiem. Viņa bērnībā autismu un disleksiju neatpazina kā slimības un viņa rakstīt un lasīt grūtības skolā no skolotāju un vienaudžu puses tika uztvertas ar nicinājumu. Klasesbiedriem viņš tika stādīts priekšā kā sliktais piemērs, kurs nekad neko nesasniegs. Vienā brīdī viņš kā bērns nonāca pie secinājuma, ja cilvēki neredzēs, ko viņš dara tie arī nebūs spējīgi to kritizēt. Vigana māte viņu ļoti iedrošināja un vārdi, kurus viņš joprojām atceras un glabā sava piemiņā ir “jo mazākas būs tavas izgatavotās lietas, jo lielāks kļūs tavs vārds.” Par šo mākslinieku 2018. gadā uzņemta filma “Pasaules mazākie meistardarbi”.
17. Vilards Vigans, Evolūcija. Katra figūriņa 0,05 mm augsta, 2015. Foto: Ričards Baderlijs, https://www.theguardian.com/artanddesign/2015/jan/01/micro-sculptor-show-birmingham-willard-wigan
18. Vilards Vigans, Baznīca, smiltis, 2010. Foto: https://www.dailymail.co.uk/news/article-1260569/William-Wigan-Astonishing-sculpture-church-carved--single-grain-SAND.html
19. Vilards Vigans, Beigu sākums, 2021. Foto: https://www.willardwiganmbe.com/post/mask-our-heroes-bringing-desperately-needed-ppe-to-our-front-line-heroes-by-dr-willard-wigan-mbe
Čehijas mikorominiatūru muzeja mājaslapā vēstīts: “Ir nerakstīts likums, ka katram mikrominiatūristam, uzsākot savas gaitas, būtu jārada pāris klasiskās mikrominiatūras – cilvēka matā iegravēts teksts, figūriņa novietota uz rīsa grauda vai kniepadatas galviņas un kamieļu karavāna adatas acī vai apkalta blusa.” Viss pārējais atkarīgs no fantāzijas lidojuma.
Izmantotā literatūra:
Mack John, The Art of Small Things – Harvard: Harvard University Press, 2008.
G. Petrosjans, Izrāde uz adatas smailes, Avīze “Cīņa”, Nr.263, 1979. gada 17. novembris
Rugoff Ralph, The Eye of the Needle: The Unique World of Microminiatures of Hagop Sandaldjian S.F.D.U.I. Press 1996
https://www.peopleofar.com/2012/04/11/edward-ter-ghazarian-founder-of-miniature-art/
https://allinnet.info/people/edward-ghazaryan-the-father-of-micro-miniature/
https://theholidaze.com/armenias-little-secret-micro-art-museum/
http://www.realclear.com/arts/2016/01/25/you_just_wont_believe_these_18_jaw_dropping_examples_of_microart__12735.html#ixzz7KzCiYWHq
https://www.aratherat.com/blogs/home-page/the-microminiatures-of-hagop-sandaldjian
https://www.mjt.org/exhibits/hagop/hagop1.html
https://alchetron.com/Rafik-Badalyan
https://www-peoples-ru.translate.goog/art/jeweller/nikolay_aldunin/
https://mymodernmet.com/master-of-miniatures-nikolai/
https://www.huffpost.com/entry/micro-art-russian-artist-nikolai-aldunin-master-miniatures_n_2441323
https://www.bbc.com/travel/article/20170331-where-fleas-wear-shoes
https://muzeumminiatur.cz/english
http://calligraphy-expo.com/en/participants/Chen_Forng-shean
http://microart.kiev.ua