11.01.2019.
2018. gada vasaras nogalē Somijas galvaspilsētā Helsinkos tika atvērts privāts mākslas muzejs, kas sakausē tagadni, pagātni un nākotni. Pašā pilsētas centrā, parlamenta, mākslas muzeja "Kiasma" un centrālās ielas tuvumā uzmanību piesaista neparastās arhitektūras formas, kas atgādina milzu gliemežu paugurus ar apaļām acīm. Muzeja "Amos Rex" izstāžu programmas klāstā ir daudzpusīgs piedāvājums, kas aptver laikmetīgo mākslu, 20. gs. modernismu un aicina izbaudīt neparastu mākslas un urbānās kultūras sintēzi.
Jaunās izstāžu zāles izvietotas pazemē, virs griestiem pulsē "Lasipalatsi" (somu valodā – "stikla pils") laukums – ikvienam pieejama pilsētvide un "Lasipalatsi" biroju ēka – viens no Somijas funkcionālisma un modernisma arhitektūras izcilākajiem paraugiem. Stikla pili 1930-tajos gados projektējuši trīs somu arhitektūras studenti – Villjo Revells (Villjo Revell), Heimo Rīhimaki (Heimo Riihimäki) un Nīlo Koko (Niilo Kokko). Ēka tika uzcelta 1936. gadā – sākotnēji tā bija iecerēta kā pagaidu ēka XII Olimpiādes Spēlēm 1940. gadā. Otrais pasaules karš iecerēto pasākumu attālināja līdz pat 1952. gadam, bet ēku, kuras vietā ar laiku bija plānots būvēt pamatīgāku un plašāku biroju celtni, nenojauca. Namā ir biroju telpas, restorāni, veikali, kafejnīcas un kinoteātris. Jau savu darbību uzsākot, "Bio Rex" bija viens no pilsētas lielākajiem un pamanāmākajiem kinoteātriem, laika gaitā tajā notikušas daudzu Somijas filmu pirmizrādes. "Lasipalatsi" ēkas nojaukšana tika pārcelta no desmitgades uz desmitgadi un ar laiku ēka kļuva izteikti noplukusi. Sakarā ar to, ka tā ilgstoši netika atjaunota, 1985. gadā ēkas īpašnieki tika sodīti ar apdraudējuma nodevu, taču pat tad nekas īpaši nemainījās, vien pelēkā fasāde ieguva nedaudz gaišāku toni. Nama stāvoklis turpināja pasliktināties, bet pilsētnieki pa šo laiku bija paspējuši ēku iemīļot un nosodīja nama nojaukšanas ideju. Muzeju pārvalde izteica atbalstu ēkas saglabāšanai un 1998. gadā ēkai tika piešķirts aizsargājama objekta statuss. Pēc nelielas renovācijas nams turpināja būt par kultūras un mediju centru, mājvietu kafejnīcām, izstāžu un biroju telpām un tieši šeit kādu laiku atradās valsts radio "Yleisradio" rīta tiešraides studija.
Atjaunotā "Lasipalatsi" ēka Helsinkos / Foto: Tuomas Uusheimo
Pirms pievēršamies ēkas atdzimšananai muzeja veidolā, nepieciešama vēsturiska atkāpe. Helsinku iedzīvotāju etniskais sastāvs nebūt nav viendabīgs veidojums. Pilsēta ir gana somiska, tomēr tikpat nozīmīga šeit ir arī zviedru klātbūtne. Ne velti pat ielu nosaukumi te joprojām ir gan somu, gan zviedru valodā. Par Somijā ieceļojušajiem zviedriem, kuri šeit nokļuva plašāku zemju meklējumos, ziņas atrodamas jau 11. gs. Zviedrijas karalis Gustavs Vasa (Gustav Vasa) 1550. gadā nodibina Helsingfors – tagadējo Helsinku pilsētu. Šajā laikā Somija ir Zviedrijas sastāvdaļa un arī valsts administratīvā valoda ir zviedru. Kopš 19. gs. otrās puses, kad visā Eiropā sāk rasties nacionālās atmodas kustība, izņēmums nav arī Somija. Zviedri gan ir pietiekoši lojāli un šajā brīdī pieņem somu identitāti, kļūstot par nācijas kultūras elites kodolu. Helsinki kļūst par divvalodu pilsētu, kurā vienlaikus dzirdama gan zviedru, gan somu valoda. Arī mūsdienās zviedru minoritāte Somijā un īpaši Helsinkos ir nozīmīgs kultūras procesu virzītājspēks. Lai gan 21. gs. sākumā etnisko zviedru minoritāte Helsinkos ir vairs tikai 5,9 %, tā joprojām ir ekonomiski nozīmīga. Kā viens no šādiem piemēriem minams Amoss Andersons (Amos Anderson, 1878-1961) – Somijas lielākās zviedriski rakstošās avīzes "Hufvudstadsbladet" īpašnieks un kultūras mecenāts. Savu karjeru sācis, studējot finanses un apdrošināšanu un 1905. gadā publicējot profesionālu izdevumu apdrošināšanas jomā, bet darbību turpinājis 1909. gadā nodibinot tipogrāfiju un kopš 1911. gada izdodot dienas avīzi. Kā veiksmīgs uzņēmējs atbalstījis baznīcu atjaunošanu Turku, Pargasā un Kimito pilsētās, savukārt Helsinkos atbalstījis Zviedru teātra atjaunotni. Būdams mākslas kolekcionārs, izveidojis 250 modernās mākslas darbu krājumu, kuru mantojumā novēlējis paša veidotajam mākslas atbalsta fondam "Konstsamfundet". 1913. gadā pēc Andersona pasūtījuma top viņa biroja un dzīvojamā ēka Helsinku centrā. 1965. gadā, četrus gadus pēc Andersona nāves, šī ēka duvis ver apmeklētājiem jau kā privāts mākslas muzejs un tā arvien aktīvākā izstāžu darbība mudina domāt par izaugsmi.
Tieši "Konstamfundet" ir tas virzītājspēks, kas jaunu muzeja telpu meklējumos 2013. gadā nāk klajā ar ambiciozu ideju izveidot jaunu kultūrtelpu Helsinkos. Vienlaicīgi ar šo priekšlikumu pilsēta saņem arī Solomona Gugenheima fonda (Solomon R. Guggenheim foundation) pieteikumu par mākslas centra būvniecību, kas salīdzinot ar pašmāju fonda plānoto 50 miljonu ieguldījumu, ir teju trīskārt lielāks, bet paredz publisko un privāto partnerību. Raisās plaša publiska diskusija un pilsētas iedzīvotāji sadalās divās pretējās nometnēs – vieni, kas atbalstot Solomona Gugenheima fondu izsaka atbalstu pilsētas starptautiskajai atpazīstamībai un otri, kas uzsver vietējo investīciju ieguldījuma atdevi pašmāju radošās vides bagātināšanā. 2014. gada pavasarī Helsinku pilsētas dome vienbalsīgi lemj par atbalstu pašmāju "Konstamfundet" priekšlikumam un veic apbūves gabala rezervāciju. Celtniecības darbi tiek uzsākti 2016. gadā. Kā vēlāk atzinis pilsētas mērs Jans Vapāvori (Jan Vapaavuori), šī diskusija bija nepieciešama ikvienam, lai patiesi izvērtētu kultūras prioritātes: "Pozitīvais aspekts ir tas, ka šobrīd mums ir daudz pārliecinošāka izpratne par to, ko kultūra un māksla sniedz pilsētai. Iespējams, ka bez Gugenheima diskusijas mēs tik tālu nebūtu tikuši".
"Amos Rex" muzejs Helsinkos / Foto: 1) Mika Huisman, 2) Tuomas Uusheimo
Saglabājot un pilnībā atjaunojot "Lasipalatsi" ēku, "Amos Rex" jaunā muzeja piebūve izvietota pazemē. Pārbūves un jauno telpu projektu veidojuši arhitektu birojs "JKMM Architects", vadošais arhitekts Asmo Jāksi (Asmo Jaaksi), projekta arhitektes – Freja Stolberga-Ālto (Freja Ståhlberg-Aalto) un Katja Savolainena (Katja Savolainena), interjera arhitektes – Paivi Meuronens (Päivi Meuronen) un Nora Liesimā (Noora Liesimaa). Vairāk kā simts arhitektu, plānotāju un dizaineru komandas līdzšinējā pieredze ir bijusi saistīta ar tādām kultūras būvēm kā Turku Bibliotēka un "Expo 2010 Shanghai China" Somijas paviljons. "Lasipalatsi" atjaunota ar pietāti un respektu, ņemot vērā ēkas esošo arhitektūru: pie ēkas fasādes no pirmssākumiem nemainīgi mirdz kinoteātra "Bio Rex" sarkanā neona reklāma. Rēķinoties ar laikmetīgās mākslas un dizaina eksponēšanas nepieciešamību pēc plašas, fleksiblas telpas, izveidota pazemes izstāžu telpa divu stāvu apjomā. Piecas atsevišķas kupola struktūras zāles ar ārpasauli savieno dienasgaismas atvērumi – ieliekti atvērtas telpas acis "Lasipalatsi" laukumā. Kopējais plānojuma apjoms ir 13 000 kvadrātmetri, jauno izstāžu telpu kopējā platība 2200 kvadrātmetri, lielākās zāles platība – 930 kvadrātmetri, bet griestu augstums – 9,45 metri. Telpas ir veidotas bez sadalošiem kolonnu balstiem, kas ļauj šīs zāles pēc nepieciešamības pārveidot vairākās mazākās. Pieci betona pazemes kupoli rada muzeja vizuālo tēlu, virzemē tie kā slīpi torņi paceļas no gaišiem, apļveida un ovāliem laukumiem, kas ieklāti ar īpaši šim objektam veidotām, ģeometriskām betona flīzēm. Izvirzījumu augšpusē – tērauda un stikla plakne – vienlaikus gaismas avots izstāžu zāles apmeklētājiem, un arī sēdvirsma tiem, kas ārpusē. Saskaņā ar arhitektu ieceri virszemes telpa ir projektēta kā spēļu laukums lieliem un maziem – te sēžot uz torņiem var rīkot pikniku, vērot starp tiem notiekošās performances vai ziņķāri ielūkoties muzeja iekšpusē. Pazemes telpas ar diviem augšējiem stāviem savieno kāpnes un lifts. Augšējie stāvi veidoti pilnīgā harmonijā ar modernisma ēkas arhitektūru, saglabājot un atjaunojot visu būtisko, līdz ar to rodas kontrasts un reizē dialogs starp šīm divām tik atšķirīgajām pasaulēm. Caurspīdīgums, atvērtība un vieglums ir atslēgas vārdi, kas veido jaunās arhitektūras saikni ar stikla pili "Lasipalatsi". No ielas ieejas ienākot muzeja veikalā, trepes uz leju ved plašā spilgti baltā vestibilā. Pat griestu mainīgajai gaismai šeit ir īpaša nozīme – tā imitē pār debesīm slīdošus mākoņus. Baltā telpa aicina noskaņoties un atvērt sevi laikmetīgās mākslas piedzīvojumam. Viena no pazemes telpām kļuvusi par mājvietu pastāvīgajai somu arhitekta, mākslas kritiķa un kolekcionāra Sigurda Frosterus (Sigurd Frosterus) postimpresionisma glezniecības kolekcijai.
Izstāde "Massless" muzejā "Amos Rex" Helsinkos / Video: "teamLab Borderless"
Jautāts par izstāžu piedāvājumu, muzeja direktors Kajs Kartio (Kai Kartio) stāsta: ""Amos Rex" saturu veido trīs stipri balsti – eksperimentāla, tehnoloģiski inovatīva laikmetīgā māksla, 20. gs modernisms un seno kultūru mantojums." Pieteikuma izstāde četrās dažādās, digitālajām tehnoloģijām piesātinātās telpās burtiski aicināja iegremdēties krāsu un skaņu pasaulē. Japāņu radošā grupa "teamLab", kurā darbojas ap 500 mākslinieku, grafikas dizaineru, programmētāju un matemātiķu, bija radījusi vērienīgu multimediālu piedzīvojumu, kas veikli balansēja starp mākslas un izklaides piedāvājumu. Pirmās ekspozīcijas "Massless" komerciālā veiksme (ieejas maksa: 18 eiro pieaugušajiem, bez maksas bērniem) ir vairāk nekā pārliecinoša – par uzmanības trūkumu jaunatvērtais muzejs nevar sūdzēties. Muzeja pirmajās atvēršanas dienās to apmeklējuši vairāk kā 10 000 skatītāju. Ja sākotnēji rindā pie muzeja bija jāpavada vien stunda, tad nedēļu pirms pirmās ekspozīcijas slēgšanas, Somijas televīzijas ziņas stāstīja par janvāra spelgonim un vējam spītējošiem, vairāk nekā četras stundas biļešu rindā stāvošiem apmeklētājiem. Ar nepacietību jāgaida nākamās, ne mazāk intriģējošās ekspozīcijas, kuras tiks atklātas jau visai drīz: "Renē Magrits – dzīves līnija", (8. februāris – 19. maijs) un Amsterdamas mākslinieku kolektīva "Studio Drift" izstādi, kura nojauc robežas starp mākslu, dizainu un tehnoloģijām (6. marts – 19. maijs).
Autore: Daina Vītoliņa
Attēls: "teamLab Borderless"
Reklāmkarogs: Kristīne Markus, Floornature.com