07.04.2017.
Līdz 13. aprīlim Dzirnavu ielā 41 Rīgā norisinās dizaina un laikmetīgās mākslas izstāde «MAD Days Riga». Ekspozīcijā ir skatāmi Starptautiskās dizaina vasaras skolas MAD laikā tapušie darbi, kā arī pasniedzēju radīti dizaina un mākslas objekti. Par to, kas ir MAD skola, kā aizritēja tās pirmais darbības gads un kas dalībniekus sagaida 2017. gada vasarā, lūdzām izstāstīt dibinātāju Rihardu Funtu.
Kas ir Starptautiskā dizaina vasaras skola MAD?
Vasaras skola ir alternatīvs izglītības formāts - privāta iniciatīva, kas ir veidota kā papildinājums valsts piedāvātajam akadēmiskās izglītības modelim. Kad pats studēju Latvijas Mākslas akadēmijā, pasniedzēja Barbara Ābele aizveda mūs uz Stokholmas dizaina mesi. Piedalījāmies izstādē un pēc tam devāmies ciemos pie Andreja Legzdiņa. Tiešais kontakts ar izcilu, harizmātisku personību un iespēja ciemoties pie viņa mājās un viņa darbnīcā atstāja uz mani gandrīz tikpat lielu iespaidu kā viss mācību process kopumā. Tā bija divu stundu gara tikšanās, kuras laikā viņš gatavoja ēst, stāstīja par dzīvi, darbiem un sasniegumiem. Atgriežoties tas iedvesmoja mani dibināt dizaina studiju, un pēc desmit darbības gadiem esmu sapratis, ka iespēja satikt tik izcilu personību un smelties no viņa dzīves gudrību klātienē ir bijis nozīmīgs pagrieziena punkts manā karjerā. Tāpēc es vēlējos izveidot platformu, kas ļautu studentiem satikties ar talantīgiem atšķirīgu jomu profesionāļiem. Turklāt – Latvijā ir ļoti maz kvalitatīvu dizaina pasākumu, un mans mērķis ir radīt aktivitāti nozarē, kas ir saistoša gan Latvijas studentiem, gan dalībniekiem no citām valstīm.
Kāds ir vasaras skolas dalībnieku sastāvs un pārstāvētā ģeogrāfija?
Veicot dalībnieku atlasi, koncentrējos uz labām Eiropas dizaina skolām, un ģeogrāfijai nav izšķirošas nozīmes, taču sasniedzamākie reģioni ir Nīderlande, Francija, Vācija un Ziemeļeiropas valstis. Pērn vasaras skolā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas, Eidhovenas dizaina akadēmijas un Senmārtina koledžs (Central Saint Martins) studenti. Katru dalībnieku atlasīju personīgi, un, manuprāt, pirmās skolas absolventi ir patiesi izcili. Arī turpmāk dalībniekiem būs jāiziet ļoti rūpīga atlase, un tas nodrošinās to, ka izvēlētie pārstāvji ir motivēti strādāt un sasniegt augstvērtīgu rezultātu. Diletantus atsijā sarežģītais skolas uzsaukums, programmas profils, kā arī pasniedzēju sastāvs. Tas viss nodrošina jēdzīgu studentu interesi un dalību.
Foto: Artūrs Ziemelis
Kā norisinās praktizējošu profesionāļu atlase pasniedzēju lomai?
Tā kā tas ir privāts projekts, tad es vēlos, lai arī man pašam ir interesanti, un pedagogu sastāvs atspoguļo to, ko uzskatu par labāko un vērtīgāko nozarē, pieņemot, ka mana izvēle būs saistoša arī pārējiem. Būtiski ir radīt vidi, kam ir reālas darba vietas vai prakses gaisotne. Tai ir jābūt produktīvai starpnozaru sadarbībai, nevis tukšai runāšanai. Valsts līmenī valda segmentācija - mēs gribam visu ielikt noteiktās kastēs un sadalīt pa plauktiņiem. Ja esi grafikas dizaineris, tad strādā tikai ar grafiku, ja industriālais dizaineris - ar produktu dizainu, ja amatnieks, tad tikai ar amatu. Tas jaunajam māksliniekam ir purva ceļš. Lai mēs uztaisītu kaut ko virs vidējā līmeņa, lai attīstītu sevi kā personību, mums nav nepieciešamas robežas, tādējādi arī cilvēki, kuri tiek uzrunāti pasniedzēju lomai, neievieto sevi rāmjos. Piemēram, Jānis Straupe ir izcils koka amatnieks un galdnieks, kurš tikpat labi ir spējīgs izstrādāt arī virtuozu mākslas darbu. Evita Vasiļjeva ir laikmetīgās mākslas pārstāve, bet viņas darbs ar materiālu ir tieši tāds pats, kāds tas ir dizainerim vai amatniekam. Atšķirīgs ir tikai rezultāts - ja dizainerim ir jāuztaisa praktisks objekts, tad mākslinieka darbam ir cits mērķis un filozofiskā jēga. Pagājušajā gadā pasniedzēju vidū bija arī talantīgs latviešu dizainers, kurš darbojas Nīderlandē - Germans Ermičs, latviešu namdaris Jēkabs Dimiters – "Northmen", "Studio Rygalik" no Polijas, dizaineris Mārcis Ziemiņš, arhitekts - urbānists Asens Čumovs – "Strelka Institute" no Krievijas, mentori Gundega Skudriņa un šefpavārs Andris Jugāns – "Untameddinner". Ir aizraujoši vērot, kā šie atšķirīgie cilvēki mijiedarbojas un atklāj iepriekš nepazītas nozares. Tās ir pasaules, kas ikdienā iespējams nekad nesatiktos, bet tad, kad tas notiek, uzreiz tiek rasta kopīga valoda. Viņi līdzīgi domā, strādā un attiecas pret darbu.
Man ir būtiski, lai dalība vasaras skolā ir saistoša gan studentam, gan pasniedzējam. Skolā nav hierarhijas, attiecības ir koleģiālas, un tiek radīta kopienas sajūta.
Foto: Artūrs Ziemelis
Šķiet, meistaru un mācekļu skaits vasaras skolā ir gandrīz vienāds.
Jā, un tas ir ļoti būtiski. Turklāt līdzās praktiķiem pagājušajā vasarā darbojās arī trīs lektori: Fionn Dobbin, Charles Bušmanis, Jānis Gailītis. Šo formātu saglabāsim arī šogad – apvienosim teorētiskās lekcijas ar praktiskām nodarbībām. Piemēram, esam iecerējuši vācu ekspertu dalību, kuri pēta cilvēka, telpas un kustības attiecības. Veidosim rīta rosmju ciklu, kas ļaus šo tēmu izzināt plašāk.
Vasaras skolas norise ir vērsta uz katru dalībnieka individuālu attīstību - ir būtiski spēt sevi izzināt un saprast. Biežu to neapzināmies, bet tas ir tas, ar ko ir jāsāk. Sākotnēji mums visiem šķiet, ka varam mainīt pasauli, neizprotot, kas notiek mūsu pašu mikrokosmā. Tas ir ļoti svarīgs dizaina jautājums - vispirms tikt skaidrībā ar sevi, savām mājām, savu personīgo telpu un tad domāt par plašākas vides izmaiņām.
Jūsu sacītais atgādina 19. gs. Arts & Crafts kustības dibinātāja William Morris pausto par nepieciešamību māksliniekam un amatniekam atgriezties realitātē. Proti, ja nevaram paši uztaisīt sev krēslu un galdu, tad nav arī nepieciešamības manifestēt par savām idejām plašākai sabiedrībai.
Ja runājam par vēsturi, tad skolas saistībā varu minēt konkrētu atsauci. Ideja par vasaras skolu attīstījās vairāku gadu garumā, un šajā izpētes procesā viens no maniem draugiem iepazīstināja ar Black Mountain koledžu. Skola tika tika dibināta 1933. gadā Ziemeļkarolīnā un pastāvēja līdz 1956. gadam. Tās pasniedzēju kolektīvā ietilpa amerikāņu vadošie mākslinieki, rakstnieki un dizaineri (ieskaitot Buckminster Fuller), un skola balstījās uz liberālām mākslas izglītības metodēm. Mācībspēks dzīvoja un strādāja kopā ar studentiem, un man šķita, ka tas ir tas, kas šobrīd pietrūkst dizainā.
Pirms tika nodibināta dizaina skola, es ar skaudību raudzījos uz arhitektu un fotogrāfu vasaras skolām. Katru gadu tās apmeklēju un, pirms debitēju ar savu ieceri, konsultējos ar skolu rīkotājiem par tehniskiem un organizatoriskiem jautājumiem. Abas skolas ir lielisks piemērs - arhitektu skolai, ja nemaldos, šogad aprit divdesmit gadi un fotogrāfu – desmit.
Kādas disciplīnas satiekas dizaina vasaras skolā un kas tika atspoguļots šogad?
Laikmetīgā māksla, amatniecība, dizains un zinātne. Šī gada tēma būs bioevolūcija. Precīzāka informācija par saturu būs pieejama, sākot ar 13. aprīli, taču lielos vilcienos šogad pētīsim bioloģijas zinātni, un domāju – būs ļoti interesanti vērot, kā šī tēma konfrontēs ar studiju amatniecisko daļu. Pagaidām vēl grūti iedomāties, kāds izvērtīsies gala rezultāts, mēs turpinām aktīvi eksperimentēt.
Kas var pretendēt uz dalībnieka statusu vasaras skolā?
Esam paredzējuši, ka dalībniekiem ir jābūt studentam, kurš mācās vismaz pirmajā kursā mākslas vai dizaina augstskolā. Bet tā kā neesam institūcija, varam veikt arī izņēmumus. Ja pēc atsūtītas motivācijas vēstules un darbiem redzam, ka šis pretendents ir jāņem, tad kāpēc gan nē?
Foto: Artūrs Ziemelis
No PIKC “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” absolventu un pirmās vasaras skolas dalībnieku atsaucēm:
Guna Poga: “Noteikti jāizmanto izdevība, lai izceltu iespēju darboties amatnieku pavadībā. Vasaras skolas laikā uz vietas bija pieejami gan darba rīki, gan profesionāļu padomi, kas lieliski noderēja ideju ģenerēšanā. Savukārt vēl lieliskāka bija iespēja darboties komandā ar fantastiskiem mentoriem - poļu dizaineriem Gosia un Tomek Rygalik un iepazīt viņu ierastās darba metodes un dizaina domāšanu.”
Jēkabs Drēska: “MAD Vasaras skola bija unikāls un aizraujošs piedzīvojums, kas atstāja pozitīvu nospiedumu manā izaugsmē. Ļoti patika intensīvā programma, darbs komandā ar dizaineriem no Studio Rygalik, kā arī sadarbībā ar labākajiem Latvijas amatniekiem.”
Elza Kārkliņa: “Brīnišķīga pieredze, kas sniedza iespēju mūsu valsts robežās papildināt savu dizaina izglītību. Noteikti lielākais prieks bija par iespēju strādāt ar cilvēkiem, kurus nebiju iepriekš satikusi. Ņemot vērā, ka lielākoties latvieši ir ļoti intraverti - tas piespieda iziet ārpus komforta zonas. Līdz ar to bija interesanti redzēt, kā mūsu pieredzes atšķiras. Es teiktu, ka visa nedēļa bija jaunu iespaidu pilna, un iespēja redzēt meistarus darbā bija ārkārtīgi vērtīga.”
Informāciju par 2017. gada MAD dizaina vasaras skolu un dalību no 13. aprīļa meklējiet ŠEIT.
Foto: Toms Lucāns
Intervijas autore: Jeļena Solovjova
Attēls: Kristīne Markus