Izstāde "100 Latvijas mākslā"

02.08.2018.

 

No 6. jūlija līdz 9. septembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma  izstāde "100 Latvijas mākslā". Ar dalību izstādē sveicam PIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola" zīmēšanas pedagoģi Lienu Bondari!

Kas notiek Latvijas mākslā šodien? To bieži vien jautā paši mākslinieki, noraugās kuratori, sarauc pieri vai uzsmaida galeristi, rakstos ievij mākslas zinātnieki. Kas ir mākslinieks Latvijā? Meistars vai uzlecoša un jau spīdoša personība mākslas koptelpā, atzīta un novērtēta gan te, gan aiz valsts robežām?
Neraugoties uz pārmaiņām un notikumiem, nodevām mākslai laikā un telpā, Latvijā māksla vienmēr ir bijusi un mākslinieks nav apstājies radīt. Māksla vienmēr ir pamanāmākais, kas iezīmē un raksturo sabiedrību, telpu, kurā mēs dzīvojam. Mākslinieks veido saikni ar pārējo pasauli, pārējā pasaule ietekmē un veido mākslinieku.
"Mūsuprāt, māksla – tā ir dēka, kas aizvilina nezināmā pasaulē, kuru izzināt var tikai tas, kas gatavs riskēt." No M. Rotko un A. Gotlība vēstules New York Times, 1943. gada 13. jūnijā.

Izcilais Daugavpilī dzimušais abstraktā ekspresionisma pamatlicējs Marks Rotko dzimis tieši pirms 115 gadiem, Daugavpilī pavadot tikai 10 bērnības gadus un ar saviem mākslas darbiem vēl piecus gadus Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Viņš bija viens no tiem, kas riskēja, kas savos centienos un darbā ielika sevi visu, lai mainītu ierasto, lai radītu jauno un lai atstātu dziļus nospiedumus mākslas vēsturē. Mākslinieka darbi allaž tikuši augstu novērtēti un ir tādi vēl joprojām. Neraugoties uz laikmetu, Marks Rotko var būt arvien aktuāls jebkura mākslinieka radošajā darbā.
Apgūstot glezniecības pamatus, Marks Rotko daudz lasīja un smēlās pieredzi, gleznojot kopā ar izcilībām. Tāpat viņš ļāva izaugt izcilībām, kurām bija iespēja būt par mākslinieka asistentiem. Tā ir dabiska un nozīmīga ķēde meistarības pārmantojamībā. Nav jākopē, ir jāsaprot un jāveido savs rokraksts.

Atzīmējot mākslinieka tuvojošos jubileju un atskatoties uz viņa devumu pasaules mākslas veidošanā, nākas secināt, ka nenoliedzamu ietekmi un iedvesmu tas devis vismaz trīs mākslinieku paaudzēm Latvijā. Pieredzes bagātākā mākslinieku paaudze ir izaugusi un attīstījusies gandrīz paralēlēs, Marka Rotko vārdu un darbus ieraugot tikai reprodukciju albumos un atklātnēs. Vesela virkne vidējās paaudzes mākslinieku sevi pieskaita pie Rotko sekotājiem un sava abstraktā rokraksta veidotājiem. Jaunākā mākslinieku paaudze var būt laimīga, ceļojot un ieraugot Rotko darbu retrospekcijas Eiropā un pasaulē, kā arī atbraucot uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru un stundām ilgi pavadot laiku kopā, esot dialogā ar gleznu.

Izstāde 100 Latvijas mākslā bija iecerēta kā vizuāls stāsts bez robežām un bez ierobežojuma par notiekošo šodienas mākslas telpā, ļaujot sastapties Latvijas mākslinieku paaudzēm vienkopus, runājot par kopīgo un atšķirīgo, par aktuālo un nozīmīgo, kas pamudinājis veidot kompozīciju stiklā vai keramikā, uzgleznot vai radīt tekstila darbu. Starptautiski žūrētai konkursa izstādei bija pieteikušies ap 150 Latvijas mākslinieku, no kuriem izstādē piedalās vairāk nekā 70 mākslinieki. Izstādi papildina arī kuratora uzrunāti Latvijas mākslinieki.

Vai izstāde atbildēs uz jautājumu, kas notiek Latvijas mākslā, par to varēs spriest paši mākslinieki, ieraugot viens otra darbus, kā arī izstādes apmeklētāji, mākslas zinātnieki un kritiķi, raisot savstarpējus dialogus. Izstāde savā veidā arī parāda, kas ir mākslinieks šodienas Latvijā, protams, nepretendējot uz pilnīgu stāstu par Latvijas mākslu.

Konkursa kārtā izstādē aplūkojami: Laimas Steikas, Aivas Žūriņas, Ingunas Liepas, Andra Ungura, Zigurda Poļikovska, Ievas Lapiņas – Strazdītes, Gunas Millersones, Edmunda Tamoviča, Inetas Ķergalves, Ingunas Krolles Irbes, Madaras Gulbis, Alvīnes Bautras, Signes Vanadziņas, Agneses Apsītes, Alda Dobenberga, Agra Sāra, Antras Ivdras, Eduarda Miheloviča, Ilzes Griezānes, Māra Upzara, Madaras Lazdiņas, Sigitas Daugules, Ingas Jurovas, Andras Kurzemnieces, Laines Kainaizes, Erikas Kumerovas, Ilgvara Zalāna, Inetas Freidenfeldes, Kalvja Zālīša, Ilzes Smildziņas, Evas Rotčenkovas, Lienas Bondares, Silvijas Brigitas Meškones, Anša Butnora, Vinetas Kaulačas, Sandras Strēles, Agneses Kurzemnieces, Taijas Bellas (Taya Bell), Andra Biezbārža, Kristīnes Guršpones, Anetes Kalniņas, Rasas Jansones, Vijas Stupānes, Anitas Melderes, Agnijas Ģērmanes, Vēsmas Ušpeles, Līvijas Brigitas Pavlovskas, Vikas Štrauhas, Irinas Ošlejas, Ditas Lūses, Jāņa Murovska, Ineses Lieckalniņas, Ievas Nagliņas, Anatolija Zelča, Andreja Mihailova (Aaran Mayar), Kates Seržānes, Haralda Jegodzienska, Sandras Krastiņas, Justīnes Lūces, Unas Guras, Baibas Dzenītes, Kaspara Geiduka, Lilijas Zeiļas, Sanri, Martas Ģibietes, Lindas Kozules, Elīnas Titānes, Initas Reimandovas, Ineses Līnes, Pētera Sidara, Ilonas Šaušas, Aivara Ušpeļa, Ievas Prānes, Ingrīdas Rutkas, Anneles Slišānes, Andas Munkevicas, Olgas Fišeres, Rutas Bogustovas, Ivetas Laures, Ingūnas Levšas, Ingas Vasiļjevas, Daiņa Gudovska, Modra Svilāna, Jūlijas Jereško un Riharda Vītola darbi.
Izstādi kuplina kuratora aicinātie mākslinieki: Džemma Skulme, Oskars Zvejsalnieks, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Uldis Čamans, Kristaps Zariņš, Kristaps Ģelzis, Edvards Grūbe, Vija Celmiņa, Maija Tabaka, Silva Linarte, Agra Ritiņa, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Jānis Andris Osis, Izabella Krolle, Gunārs Krollis, Aleksandra Šļahova, Eleonora Pastare, Lība Ločmele, Māris Grosbahs un Rolands Krutovs.

Izstādes norises laiks: 6. jūlijs - 9. septembris

Izstādes norises vieta: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Mihaila iela 3, Daugavpils

Izstāde atvērta: No trešdienas līdz sestdienai no plkst. 11:00 līdz plkst. 19:00, otrdien un svētdien - no plkst. 11:00 līdz plkst. 17:00. Pirmdien - brīvdiena

 

Raksta autors: Māris Čačka

Avots: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs